Vēlreiz par šo pašu. Es kā mūsu asociācijas pārstāvis esmu FM pašlaik topošajā likumprojekta izstrādes grupā par p2p platformām. Vai nu es ko tur nesaprotu, vai viņiem līdz galam kaut kas tur nav skaidrs. Mana nostāja un prasība, pieņemot likumu, konkrēti definēt likumā kas šis ir par ienākuma veidu fiziskai personai, un kā veikt nodokļu aprēķinu un nomaksu. Mums nav tādu resursu, lai varētu algot juristu kurš izstrādā konkrētu IIN likuma grozījuma (vai vairāku likumu) tekstu ar visu anotāciju, kuru piedāvāt FM. Mēs varam prasīt, lai pieņemot likumu, šis jautājums būtu skaidri definēts. Kas un kā ar šo (likuma teksta grozījuma definīciju) nodarbosies nevienam nav skaidrs. FM tas neinteresē. Alternatīvo ieguldījumu asociācijai (biju pie Āboltiņa tieši par šo jautājumu runāt) arī maza interese. Viņiem pašlaik vairāk interese par pamatnostādnēm. Tātad, būs kā vienmēr, pieņemsim likumu un tad skatīsimies ko un kā varēsim uz nodokļiem piemērot. Ja kāds šeit ir ieinteresēts, un kam ir laiks un iespējas uzrakstīt konkrētu likuma grozījuma tekstu ar visu anotāciju, laipni lūgts to izdarīt. Labprāt pastāstīšu savu viedokli kuros likuma pantos ko mainīt un ko papildināt lai būtu skaidrība. Līdz šim nevienam nekas par p2p nodokļu lietu likumdošanas līmenī neinteresē. 

Otra mana prasība likumprojektā konkrēti atrunāt kas nodarbosies ar piedziņu. Pamatojums: Ja kredīta izsniedzējam paliek tikai 5% (pēc manas runas FM tika likumā palielināts uz 10%) no kopējā izsniegtā kredīta, viņam nav jēga tērēt resursus nemaksāšanas gadījumā nodarboties ar piedziņu. 

Sorry Normund, es tieši ši iemesla pēc, jo jau tālajā 2010 gadā, Repšes laikā mēģināju ko sakārtot IIN, nesanāca. Tamdēļ esmu izveidojis SIA, kas nodarbojās ar investīcijām, Nedaudz dārgāk, bet atkrīt šāda veida sarežģījumi. Palīdzēt ar padomu nespēšu. Ko citi, kas kā fiziskas personas investē domā darīt????????

Pēc manām domām, fiziskai personai, ņemot vērā šī brīža likumdošanu, nodarbojoties ar ieguldījumu veikšanu savstarpējo aizdevumu platformās ir jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam, izvēloties nodokļa maksāšanas veidu(mikrouzņēmumu nodoklis vai iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma). 

Esmu reģistrējis savu saimniecisko darbību, organizēju atbilstošu grāmatvedību. Veicu saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, kurš precīzi parādīs cik man ir jānomaksā nodokļos, ko arī darīšu iesniedzot atbilstošas deklarācijas noteiktajā termiņā. 

Kas tas par stulbumu 

Tad sanāk, ka , ja tiek veiktas iemaksas 3.pensiju līmenī , tad ari jāreģistrējas, kā saimnieciskās darbības veicējam , jebšu tas ir nedaudz savādāk ?! 

Njā...par cik tāda putra, neņemšu ārā no p2p vairāk, kā esmu ielicis. Kad būs pilnīga skaidrība, tad arī samaksāšu nodokļus un izņemšu nopelnītos procentus. Līdz tam, lai procentu nauda strādā ;)

 Mintos mājaslapā raksta, ka jāmaksā 23% IIN no summas, ko izņem vairāk par ieguldīto. Kamēr neizņem naudu no platformas konta, nekas nav jāmaksā. Protams, VIDam var būt cits viedoklis šajā jautājumā.

Egi, domāju, ka Mintos var rakstīt ko grib, taču pēc likumdošanas nav tāda jēdziena, ka jāsāk nodokļus maksāt tikai tad, ja no konta izmaksā vairāk kā esi ieguldījis. Pēc likuma ir - ja esi nopelnījis, tad no tā uzreiz (vai atbilstoši likumā norādītajiem termiņiem) maksā nodokļus. 

nu a tu nesaki, ka nopelnīji 

Vispār jā - laikam šobrīd prātīgāk būtu vienkārši klusēt un gaidīt laikus, kad VID nāks pie prāta un P2P tiks pieskaitīts pie kapitāla pieaguma, kas faktiski tāds arī ir nevis saimnieciskā darbība 

Savā ziņā pat labāk ja jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam, jo uzreiz izdevumos varēs ielikt kādu daļu:

- dators lai pieslēgtos platfomai

- daļa interneta jo katru dienu japarbauda stāvoklis

- nedaudz benzīns, jo aizbrauc uz Mintos, Twino Bondora ofisiem pārunāties

Beigās ja nopelnīti 1000EUR tad faktiski visi ari aizgājuši izdevumos un nekas nav jāmaksā.    

Un no otras puses - kāds ir sods par nodokļu nenomaksu, piem no tiem pasiem 1kEUR? 

Te jau runa par sociālo atbildību kā labu biznesa praksi un ētikas principiem, bet vai daudzi par to aizdomājās un kur nu vēl praktizē savā darbībā, kad runa iet par naudu ... ???

Šīs platformas nav nekādas labdarības iestādes, to mērķis ir tikai viens - peļņa. Peļņa visos iespējamos veidos, arī no investoriem un viņu kļūdām.

Bet lēmumu un ar to saistītos riskus piedalīties(paša atbildība), ņemot vērā esošos noteikumus(ētikas principi, nodokļi, juridiskie aspekti un citi), protams, ja esam tos savlaicīgi noskaidrojuši, pieņemam mēs paši ...

Lūk viena domājoša cilvēka viedoklis par šo tēmu: 

domājošs viņš ir - palasīt var, tik neņemiet atkal par guru (to gan par jebkuru var pateikt) USE YOUR OWN HEAD.

Daudz guru parādījušies, dažādās jomās ... laikam trends tāds 

Tieši tā, meklējam informāciju, domājam, analizējam un lēmumu pieņemam ar savu galvu

Marten, paldies par rakstu! Bija interesanti palasīt. It sevišķi saistošs šķita viena čaļa komentārs, kur viņš apskatījies faktisko portfeļa sastāvu un aizdevumu "veselību". Manas aizdomas apstiprinājās, ka nu jau vairs nav vērts ieguldīt šajās platformās, tāpēc pats to nedarīšu. Pārāk daudz risku un problēmas tikt no šiem "ieguldījumiem" vaļā ar sausām kājām... 

nelasīsju rakstu un neesmu ieguldījies - bet risku samazināt var vienkārši. Sadali ieguldījumu kaut pa 10-15 eur, bet daudzos aizdevumos.

Ar piedāvātajām likmēm, manuprāt ieguldīt tajās platformās pat sadalot pa 10-15 EUR ir nekas vairāk, kā spēlēt totalizatoru. Papētiet noteikumus - kāda un vai vispār ir ķīla, kas ir aizdevuma faktiskais saņēmējs, kāda ir iepriekšējo maksājumu statistika, kas notiek ja platforma nobrūk...

Ja tu kā aizevējs sadali pa 10-15 EUR un par katru saņem 200% gadā, tad statistiski varbūt arī iznāks nezaudēt. Bet ar 15-20% likmi... diez vai.

100% no nulles = NULLE!

lusjen, nav starpības vai tev ir 300 no 1000 problēmmaksātāji vai 30 no 100. Sīkāk sadalītas investīcijas tikai radīs problēmas, jo būs grūtāk pārskatīt un dēļ 10-15Eur pašam arī nebūs vērts krāmēties, ja kavēs maksājumus...

Es par to, ka sākumā šie aizņēmēji varbūt arī tīri labi atmaksāja, bet tagad maksāšanas kultūra varētu būt kritusies objektīvu iemeslu dēļ (pārkreditējušies tik tālu, ka nespēj maksāt procentus).

kāds no ieguldītājiem ir aizdomājies, kāpēc Mintos no investoriem slēpj jebkādu dokumentāciju, bet twino cesijas līgums ir caurkrituša Rēzeknes Augstskolas juridiskās fakultātes studenta līmenī? Ko tas varētu liecināt par jūsu izredzēm autgūt naudu strīda gadījumā?

nu nez, man liekas, ka ir mazāka iespēja būt problemātiskiem 1000 kredītiem no 1000 nekā 5 no 5.

Lusjens,

Arī iepriekšējās krīzes subprime aizdevumi bija klasificēti kā AAA tieši ar tādu aprēķinu - vidējā temperatūra palātā. 

labi labi, padodos, nemočījiet mani 

Tā VID vēstule Mintos'am šķiet galīgi samurgota. Un kāda darbība ir regulāra un sistemātiska ("regulāri un sistemātiski ar AS „Mintos” platformas starpniecību slēdz cesijas darījumus"), manuprāt, ir interpretācijas jautājums. Tikpat labi aizdevuma daļu iegādi, ko veicu, var neuzskatīt par regulāru un sistemātisku!

No otras puses, tad jau varam reģistrēties kā MUN maksātāji un maksāt mazāku nodokli?

Sekojot līdzi mintosā, pamanīju, ka Creamfinance un Lendoge jau sāk arvien vairāk izsniegt uz 6> mēn. kredītus , t.i. pārkreditēt tos nespējīgos