Tas ir tas nezināmais - cik daudz sadrukās naudas, kas nonāks cilvēkiem rokās. Ja tagad mana alga ir 1500, bet valdība man maksās 700 par nekā nedarīšanu, tad primāri es tērēšu pārtikai. Ja man maksās algu plus vēl valdība ko iedos ekonomiskajai stimulācijai, tad gan viss ies augšā (un cenas arī).

Taa var arii buut.. 

Pēc vīrusa epidēmijas beigām nākampavasar ( nejaukt ar aktivizācijas viļņiem, kas ir kaut kas pavisam cits) Rīgā būs brīvi papildus 2000-3000 dzīvokļi vecajās paneļniecēs.NĪ aktivitātes kritums būs visu vīrusa plosīšanās laiku - karantīnas šmarantīnas beztūrisms mājāssēdēšana - un pēc tam, kamēr " uzsūksies" ekstra brīvie dzīvokļi.Tas ir vēl līdz vismaz 2022.g.Līdz vakcīnas palaišana nekāda tūrisma aktivitātes atkopšanās arī nebūs manāma.Viss norāda uz 2022.gadu kā NĪ sektora atkopšanās sākumu.

Augstākminētie murgi rakstīti alus un tonika iespaidā, nopietni neuztvert.

Apturēju savus P2P ieguldījumus ~1.5 mēnešus atpakaļ...

Bet par nekustamajiem nevaru piekrist ka ļoti droši. Ticams scenārijs ka vajadzēs īres cenas laist lejā. Apsveru case by case

mahan, reāls piemērs - dzīvoklis jaunā projektā 2009.gadā tika pārdots izsolē par 30% no cenas, ko tas maksāja 2007.gada janvārī. Projekts tika nodots ekspluatācijā 2006.gada nogalē.

Otrs piemērs. Šoreiz ar nosaukumu. Projekts "Bišumuiža". Ap 2007.gadu cena bija 1800 Eur/m2, bet ap 2009.gadu attīstītājs (t.i. pirmās rokas tirgotājs) bija spiests nolaist cenu uz 1000 Eur/m2.

Un saki, ka jaunos projektus krīze maz skar?  Nu nezinu, nezinu...

Lauviņ, šeit jāskatās uz vairākiem punktiem:

- kā jau minēju, cik spēcīgi ir  attīstītāji 2006, 2007, 2008 un kādi tie ir tagad,

- kas finansēja, un ar kādām kreditēšanas darījumu  struktūrām attīstības projektus tad un tagad,( tagad bankas gandrīz vispār nefinansē šādus projektus)

-cik daudz brīvo līdzekļu bija cilvēkiem tad un tagad,

- tas bija riktīgi uzpumpēts nek īp burbulis, bez pamatojuma. 

Kopumā ekonomikas bilde ir stipri savādāka, līdz ar to, pa tiešo salīdzināt šīs abas krīzes nevar. 

Es pieļauju, ka tie ''darbonīši'', kas uzpirkuši dzīvokļus pēckrīzes laikā no tiesu izpildītājiem, gribēs tagad tikt vaļā un tas var tirgu ietekmēt. 

Ņemot vērā konservatīvo kreditēšanas politiku, bankas jūtas pietiekoši labi ar esošajiem portfeļiem un droši pārdzīvos krīzi piedāvājot klientiem pamatsummu maksāšanas brīvdienas.

Neaizmirstiet multiplikatora efektum, kas krīzes laikā pieaug pamatīgi. Un arī psiholoģiskais efekts. Krīzes laikā lēmumi par aktīviem tiek pieņemti sakāpinātā vidē baiļu iespaidā. Nenotiks loģiska un prognozējama notikumu gaita.

Māklers Deivids Cjukša (skat facebook) saka ka vismaz viens nekustāmā īpašuma attīstītājs tuvākajā laikā grasās notirgot 30% dzīvokļus jaunuzbūvētā projektā par pazeminātu cenu.. Saka ka attīstītājs grib daļu naudas jau tagad un nevēlās gaidīt...

Skaidrs ir viens, ka nekas nav skaidrs. Var notikt da, jebkas. un viss būs atkarīgs no tā, cik ilgi tas murgs vilksies. Garāks termiņš palielina kirdika3 iespējamību.

Pandēmija izgaismo uzticības krīzi pūļa finansējuma platformās

https://www.db.lv/zinas/pandemija-izgaismo-uzticibas-krizi-pula-finansejuma-platformas-495939

(..)platforma "Gruupeer" investoriem vairs neļauj izņemt naudu, un Rietumeiropas privātie investori par viņu darbības pārbaudi ir vērsušies policijā. Mazākas platformas, kā, piemēram, "Monethera", ir paziņojušas, ka savu darbību pārtrauc, atstājot daudzus investorus lielā neziņā.(..)

(..)Mans minējums, ka platformu skaits tuvāko mēnešu laikā Baltijas valstīs samazināsies vismaz uz pusi. Diemžēl, šī arī būs bijusi sāpīga mācība daudziem investoriem, kas noteikti ir vai vēl zaudēs savus ieguldījumus.(..)

«Mintos», «Twino» un citi: kā Covid-19 devis triecienu «fintech» un investoriem

Latvija – viens no Eiropas līderiem P2P kreditēšanā – nonākusi nozares krīzes epicentrā. Vairākas vietējās interneta platformas, kas piedāvāja ieguldīt naudu uz procentiem, pārtraukušas darbu. Dažos gadījumos, iespējams, iemesli ir krāpšanā, bet vīruss ir tikai iegansts. Tirgus līderis – kompānija “Mintos” – atzīst, ka iepriekšējā izaugsmes stratēģija nav aktuāla.

Raksts https://www.rbc.ru/finances/29/05/2020/5ecfdc7d9a79476faa696da2?from=from_main gan par Krieviju un ne gluži P2P, bet kopējo tendenci jau iezīmē. Liela daļa aizņēmēju tiešām bija no tādiem, kuru ienākumi šobrīd ierobežojumu dēļ nokritušies vai vispār beigušies. Plus vēl tie, kuri labprāt mēģina nemaksāt atsaucoties uz "pasaules grūtībām"

P2P platformām ir savilkušies drūmi mākoņi.

Lasāmgabali:

- https://kristapsmors.substack.com/p/mintos-in-2020-17-failed-loan-originators

- https://peisenieks.com/2020/08/11/p2p-ieguldisana/?fbclid=IwAR2MDtIp7CrMspHq4AWnXVQKTdTX2YNV1ooa3rA2xX4sLgEfz0y5bfxmCsY

Kihot, labs lasāmgabals! Paldies! 

Tiešam labs apkopojums. 

Retorisks jautājums: Ja nemaldos, ar likumu noteiktā max likme šiem aizdevējiem ir 0,07% dienā jeb 25% gadā. Savukārt komunālo pakalpojumu sniedzēji līgumos par nokavētu maksājumu drikst iekasēt 0,5%dienā jeb 168% gadā. Ņemot vērā, ka mājoklis ir pamatvajadzība, bet ātrais kredīts brīva izvēle, tad ir stipri neizprotama situācija kad ''Patērētāju tiesību aizsardzības likums'' un attiecīgie ierēdņi nepilda to patieso funkciju.  

Sveiki, jau kādu gadu investēju dažādās p2p platformās (Mintos, PeerBerry, Twino, Viainvest, EstateGuru, Swaper) un mani ļoti apmierina rezultāti- vidēji 11% gadā. Bet tagad sāku domāt par nodokļiem, jo tikai tagad uzzināju, ka man kaut kas būtu šai valstij jāmaksā. Ko jūs man ieteiktu? Piereģistrēties VID kā saimniciskās darbības veicējam? Vai man arī ir jāpaziņo par katru šo platformu kurā investēju? Īsti nesaprotu, kas man būtu jādara, jo līdz šim brīdim VID par šo visu neko nezina.

P2P investīcijas - Nodokļu piemērošana - Latvijas privātpersonas 

https://www.mintos.com/lv/taxation-info-lv/

Kihots te visu labi pateicis, citēju: " Pēc Latvijas likumdošanas kapitāla pieauguma un dividenžu nodokli jāmaksā no pirmā centa. Man viens paziņa arī nemaksāja nodokļus no dividendēm un kapitāla pieauguma. "

Kādu laiku nav nekas updeitots šajā sadaļā. 

Skatos Bulk estate virzienā.

Palasot iepriekšējās lapas forumā bija šaubīgi viedokļi par Bulkestate, Crowdestate un Estateguru. 

Tāpat 2020 gada Marts - runājat par īres cenu krišanos. Atskatoties izteiktas īres cenu krišanās tomēr nebija no mana skatu punkta.

Labprāt uzklausītu kādus viedokļus par investēšanu iekš bulkestate, % diezgan solīdi, un nosedz Hermaņa lekcijā minēto inflācijas pieaugumu. Konkrēta jautājuma man  kā tāda nav, labprāt uzklausītu viedokļus.

PS. Esmu iesācējs jā.  

Bulk Estate - Disclaimer par "ja nu bankrotē"

What happens if Bulkestate declares bankruptcy? Who takes over all its liabilities? How are investors affected? Bulkestate's solvency does not affect the risk of losing investments not yet disbursed to the borrower, as the investors buy claims rights when making an investment. In case of bankruptcy, the liquidator or bankruptcy trustee manages all investors' assets separately from the assets and creditors of the company. 

p2p pēc būtības is scams - kamēr jauna nauda plūst tikmēr viss ir utji tjutji, bet kad straumīte piesīks, var aizliegt izņemt naudu, var samazināt % , garantētais pēkšņi paliek negarantēts utt. 

Sfēra nav regulēta - riski lielāki kā potenciāla atdeve.

Ja gribas nekust īpašumos , labāk nopērc Baltic Horizont fondu vai EFEN.

Bulkestate ir īpašumos. Un pēc viņu teiktā to uzrauga un regulē (vēl neesmu reģistros gan nočekojis, bet reputācija liekas ok). Manuprāt uzņēmums jau ir pietiekoši Mature. 

Ja esi pieņēmis lēmumu, kāpēc jautā pēc validācijas?  

Jebkurā gaījumā, esi piesardzīgs.  Es no Mintos tiku veiksmīgi āra - neapdedzinājos, bet daži ļoti apdedzinājās. 

Es kā reiz neesmu pieņēmis lēmumu.
Nāku pēc viedokļa. Trūkst inteliģenta feedbacka.

Uldi. Svaigs Kristapa Mora raksts un video par Investing in P2P - risks, platforms, alternatives https://kristapsmors.com/p/investing-in-p2p-risks-platforms

Ar updeitu, kā Dānijā Sun Finance (Loan originator Mintos platformā) paņēma priekšā par lietotāju apčakarēšanu https://p2p.holdings/newsfeed/79

P2P platformas neviens neregulē, tāpat kā īso kredītu kompānijas. P2P pārsvarā ir īso kredītu satelīti. P2P ir starpnieks. Privātas naudas (tie kas izsnieguši kredītus), jeb pareizāk sakot, risku nomešana uz pūli, pie tam vēl labi nopelnot. Kas vēl man nepatīk, es savu naudu dodu kādam kuru es nu nemaz nepazīstu un nezinu neko par viņa iespēju atmaksāt. Nav nekādas iespējas to uzzināt. Ja kredītdevējs ir veiksmīgi caur P2P pārdevis kredītu ar % uzcenojumu, viņam zūd interese problēmu gadījumā veikt piedziņu. Viņa daļa kredītā ir 10% un jau ir nopelnījis pārdodot 90% ar uzcenojumu. Iespēja nopelnīt ir, Bet manā, konservatīvi noskaņotajā prātā, riski ir par lielu, nelienu iekšā.