Pieņemšu zināšanai. Paldies par atbildēm.

Mintos no 2022.gada 3.janvāra ieviesīs neaktivitātes maksu!

"Lai segtu daļu no izmaksām, kas saistītas ar neinvestēto līdzekļu turēšanu investoru vārdā, mēs ieviešam 2,90 eiro maksu mēnesī par neaktīviem kontiem. ...Ņemot vērā, ka bankas mums piemēro maksu, pamatojoties uz mūsu turējumā esošajām summām, pieaug arī mūsu izmaksas.

• Maksa tiks piemērota tikai tiem investoriem, kuri sešus vai vairāk mēnešus pēc kārtas nav investējuši vai pārdevuši investīcijas. Tā tiks aprēķināta un iekasēta katra mēneša pirmajā dienā.
• Maksa netiks piemērota, ja investora neinvestēto līdzekļu apmērs nepārsniegs 30% no viņa kopējā konta atlikuma (pieejamo līdzekļu, investēto līdzekļu, procesā esošo maksājumu un atgūstamo līdzekļu kopsumma, kas konvertēta eiro).
• Maksa tiks atcelta arī tad, ja investora neinvestētie līdzekļi eiro valūtā nepārsniegs 100 eiro.''

Man mintos stav 170€ neatgūti eiro. Kuri atgūšanas procesa jau ir tuvu 2 gadiem. Ehhh

Labi ka sajutu deguma smaku, kad covid naca.

Ta teikt no 3000€ nav atgūti 170€.

Kad P2P biznesā aiziet greizi... 

https://jauns.lv/raksts/zinas/485641-shema-ar-verienu-vienlaikus-uzmet-2647-investorus-no-26-valstim

Varbūt tas nemaz nav greizi, bet gan tas, kas sistēmā jau ir ieprogrammēts notikt agrāk vai vēlāk?

IMHO P2P ieguldīt vajadzētu tikai cilvēkiem ar lielu kapitālu (kas ļauj nodrošināt pietiekamu diversifikāciju), augstu riska toleranci un labām zināšanām/prasmēm risku pārvaldībā. Jo tā sistēma ir uzbūvēta tā, ka dienas beigās mazais ieguldītājs ir tas kurš apmaksā banketu pārējiem, ieskaitot blēžus.

Esmu sācis spēlēties ar Estateguru, kas piedāvā kaut ko līdzīgu Crowestor. Tad es saredzu zināmu auditoriju - jo zināšanas investoriem principā nav nepieciešamas, analizēt aizdevējus jau var, bet reti kurš to dara... iedod piķi un krāj procentus. Platforma (EG) ir ērta, bet komanda vieš man uzticību par labiem nodomiem.
P.S. EG un CE parasti aizdot naudu pretī prasot nekustamā īpašuma ķīlu, kas manā uztverē ir drošāk nekā Minots, Twino biznesa modelis, kur pamatā ir patēriņa kredīts.

p2p svarīgākais ir konkrētās platformas (finansētāja) komandas profesionālisms un ta kā viņi sakārto darījuma struktūru. Man sākumā likās Crowdestate drošāks jo bija pilnīgāka informācija par projektu un tā realizētāju, bet Estate guru arī ir ok. Pašlaik esmu atgājis no šī, jo tāpat katru darījumu jāizvērtē un procentu likmes kritušās. Turklāt vēl nodokļu jautājums. Tāpēc pilns fokuss uz akcijām kur ieguldījumu konta ietvaros varu brīvi reinvestēt nopelnīto.

nedomājot par nodokļiem.

Vispār P2P kontus VIDā var reģistrējis kā ieguldījuma kontu. Tamdēļ arī var reinvestēt peļņu, bet nodokļus maksāt tad, kad izņemtā nauda pārsniedz iemaksāto

A kādās mērvienībās to komandas profesionālismu mēra? Uzmetienu skaitā, vai PLG iemaņās katreiz noslēpties aiz smuki saķemmētiem zic-priekšsēdētājiem? 

Man jaunībā arī, Kargins ar Krasovicki likās profesionāļi un no katras algas stiepu naudiņu uz PAREX depozītu un fondiem, tiesa jau tajos laikos pietika prāta pusi nest uz Hanseni un vismaz gadu pirms brūnā substance trāpīja ventilatorā pavisam slēgt tur kontu.

Jebkurā gadījumā, lai cik gudri un uzticami tie " Guru" neizskatītos, silti iesaku nedot vienai platformai vairāk kā ļoti mazu daļu sava kapitāla. 

Kadam nevajag zeltu? Pardodu letak neka tavex, bet dargak neka tavex uzperk

monētās vai virtuālo?

investor, piekrītu par mazas daļas alocēšanu P2p. Komandas profesionālismu katrs pats var novērtēt, skatoties kā tiek strukturizēti darījumi un aizsargātas investoru intereses. Ar Crowdestate dibinātāju pats esmu runājis un man viņa riska apetīte un ilgtermiņa skatījums ir pieņemams. Tas neizslēdz variantu, ka kādā darījumā var palikt zaudētājos vai savas naudas atgūšana var vilkties diezgan ilgu laiku. 

Par P2P. Kādu laiku atpakaļ mani uzaicināja Finanšu ministrija darba grupā kurā izstrādāja P2P likumu un regulējumu. Pirmā sanāksme, kā vienmēr, iepazīšanās, otrajā jau konkrēti priekšlikumi, bet uz trešo mani nemaz neuzaicināja. Mani ierosinājumi, kas bija balstīti ciparos, nesakrita ar ''bīditāju'' viedokli. Man bija vairāki ierosinājumi, te viens ierosinājuma atstāsts īsumā: Kompānija MOGO dod kredītu 10 000 uz 1. gadu ar %likmi 18%. Platformā šo kredītu pārdod pa 12%. Pārdod 90% no kopējā kredīta. Rēķinam: No kredītņēmēja Mogo saņem 150 mēnesī, jeb 1800 gadā. Atdod platformas klientiem 90 mēnesī, jeb 1080 gadā Mogo rīcībā paliek 60 mēnesī, jeb 720. gadā. Man nav žēl, un pat at cieņu raugos uz cilvēkiem, kas ieguldot savus 1000 (pārējos 9000 iegulda platformas klienti) spēj pelnīt 72% gadā. Kur ir mans satraukums? Ieguldot 1000 nekādīgi nerentējās nodarboties ar piedziņu. Piedziņa tiek cedēta, un tur jau pilnīgi citas izmaksas, un iespējas saņemt kaut kādu adekvātu ieguldījuma summu.  Mani priekšlikumi bija, ka caur platformu drīkst pārdot ne vairāk par 50% no kredīta ( nu labi, 70%), un tiek atrunāts piedziņas mehānisms. Pēc šo priekšlikumu izteikšanas netiku vairāk aicināts apspriest likumprojektu. Nemaksāšanas gadījuma riski un izmaksas pilnībā tiek novirzīti uz platformas pūli, kas ir neatbilstoši gūtās peļņas proporcijai.

Успешный врач вложил в кредитно-сберегательное общество 200 000 евро. Он потерял все деньги и свою жизнь

Георг* больше не дышал. Незадолго до этого жена Анна оставила его за работой, а сама пошла спать. Внезапно из рабочего кабинета донесся громкий шлепок. Тело мужа лежало на полу.

Георг был врачом и предпринимателем. К нему часто обращались состоятельные клиенты, в том числе из мира бизнеса. Он вложил в кредитно-сберегательное общество Eesti Areng 210 000 евро, потерял все и после нескольких месяцев стресса внезапно умер. На момент смерти ему было чуть более 65 лет.