 |
 |
|
|
| Day Trader
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 7722 | Re: Tallink 13.02.2007 01:18 | Tallink's board member sells shares.
Keijo Mehtonen, member of the board of Tallink, sold Tallink shares on Feb 1. According to the Financial Supervision Authority, Mehtonen got EUR 1.55 per share, while Tallink closed at EUR 1.52 on Friday. | kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10971 | Re: Tallink 13.02.2007 11:35 | | Domaju sodien TAL pabeigs dienu 1.44-1.45 limeni.. | No_money_no_problem:)
Pievienots: 22.10.2006
Ziņojumi: 22 | Re: Tallink 14.02.2007 12:14 | Piedodiet par mulķīgu jautājumu, bet ar ko atšķiras TAL1T no TAL4T?  | Mario
Pievienots: 13.10.2004
Ziņojumi: 3487 | Re: Tallink 14.02.2007 15:38 | | Ar rītdienu vairs neatšķirsies. Cits akciju laidiens. | rihards
Pievienots: 27.02.2007
Ziņojumi: 7 | Re: Tallink 01.03.2007 20:04 | | izskatas ka tallink ir sasniedzis zemako cenu..... | kimm
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 10971 | Re: Tallink 27.03.2007 19:23 | Gribi pasažierus? Dari kaut ko! 5 Elizabete Rutule
Pirmdiena, 26. marts (2007)
Pēc desmit gadiem Tallink būs kuģošanas kompānija numur viens Eiropā, ar pārliecību saka kompānijas šefs Enns Pants. Detalizētu recepti, kā to iecerēts panākt, viņš tur noslēpumā, tomēr atsevišķas perspektīvas iezīmē.Pēdējais gads Tallink bija notikumiem bagāts — vairāki jauni prāmji, to vidū arī pilnīgi jauns kruīza kuģis Galaxy, jauns maršruts starp Rīgu un Stokholmu, konkurējošas kompānijas iegāde un otras viesnīcas atklāšana Tallinā. Tas viss notiek aptuveni desmit gadus pēc tam, kad Enns Pants ar savu komandu stājās pie kompānijas stūres. Un pie sasniegtā viņš negrasās apstāties.
Ir pagājis aptuveni gads, kopš Tallink uzsāka pārvadājumus maršrutā Rīga—Stokholma. Cik veiksmīgs bija maršruts? Vai sasniegtais atbilst cerībām?
Jāsaka, ka esam diezgan apmierināti ar attīstību, kas bijusi šajā laikā. Vasarā mēs kādu naudu nopelnījām, bet tagad kuģis ir tukšāks, līdz ar to — mēs nedaudz zaudējam. Bet tas ir sākuma process.
Vai tas ir saistīts ar sezonalitāti?
Jā, arī, vasara ir «karsts» laiks. Bet jautājums ir arī par infrastruktūru un iespējām Rīgas ostā. Tas ir liels jautājums, kura dēļ mēs nevaram reklamēt šo maršrutu Stokholmā.
Par kādu infrastruktūru jūs runājat?
Īsti nezinu, kam par to jāatbild — ostai vai terminālim, bet pirms ilga laika runājām, ka mums ir vajadzīga eja, lai no kuģa aizietu uzreiz uz termināli. Rīgu pagaidām Stokholmā nereklamējam galvenokārt tādēļ, ka esam saskārušies ar sliktu reakciju. Cilvēkiem nepatīk iet caur automašīnu klāju uz termināli, īpaši — ziemas laikā, kad ir vējains, slidens, lietus vai sniegs. Viņi solīja uzbūvēt eju rudenī, tad bija runa par Ziemassvētkiem, bet tagad mēs runājam par aprīli—maiju. Es nezinu, kad tas notiks, nezinu, cik garš ir šis process Rīgā. Tas nedaudz apbēdina, jo parasti Igaunijā, Somijā vai Zviedrijā, ja osta kaut ko apsola, tad to arī izdara. Bet es saprotu, ka Rīga attīstības ziņā ir zemākā līmenī un tur neko nevar izdarīt. Tomēr mēs ceram, ka eja tiks izveidota, jo, piemēram, cilvēkiem ar invalīdu ratiņiem ir īpaši grūti. Viņiem ir vienalga, kas par to ir atbildīgs, jebkurā gadījumā viņi vaino Tallink. Tādēļ mēs Stokholmā pagaidām esam visai «mierīgi», bet nākotnē, ja būs eja, mēs varētu sākt vairāk reklamēt Rīgu.
Savulaik, kad Tallink sāka piedāvāt pārvadājumus šajā maršrutā, tam bija liels atbalsts no Latvijas satiksmes ministra puses. Varbūt šī ir tā reize, kad jums jāvēršas pēc palīdzības pie viņa? Varbūt viņš var paātrināt procesu.
Protams, Ainārs Šlesers ļoti atbalstīja šo līniju, un mēs viņam esam pateicīgi, ka viņš izskaidroja ostas amatpersonām, ka Latvijai un īpaši Rīgai, šāda līnija kā tāda ir vajadzīga. Tagad es neuzskatu, ka pie ministra jāiet par katru mazu jautājumu. Tas vairāk ir saistīts ar diskusijām starp ostu un mums vai termināli un mums. Ja kaut kas tiešām nenotiks līdz vasarai, iespējams, mums būs jāiet pie varas iestādēm, bet es ceru, ka viņi to izdarīs. Plānošana ir procesā, bet nez kādēļ tas prasa daudz laika.
Un tomēr jūs plānojat norīkot otru kuģi šajā maršrutā. Kādēļ tieši tagad? Vai cerat uz labākiem rezultātiem vasarā?
Pirmkārt, mums tagad ir daudz vairāk kuģu un līdz ar to ir iespēja šajā maršrutā norīkot vēl vienu kuģi. Mēs ceram, ka eja būs gatava maijā, un vasara ir laiks, kad cilvēki diezgan daudz ceļo. Šo iemeslu dēļ mēs maršrutā norīkojam vēl vienu kuģi.
Taču tas prasīja diezgan daudz laika — par plāniem norīkot divus kuģus jūs runājāt jau pirms gada.
Jā, bet mums tika solīts, ka eja būs gatava septembrī. Jautājums nav tikai par to, vai tiek norīkots vēl viens kuģis vai otra lidmašīna. Bez infrastruktūras tas nav tik viegli. Aprīkojums joprojām ir visai sliktā stāvoklī, līdz ar to ostai vai terminālim jāsaprot — ja viņi grib vairāk pasažieru, tad viņiem arī kaut kas jādara. Nevis, ka mēs braucam, apstājamies Daugavas vidū un vedam krastā cilvēkus ar mazu motorlaivu.
Es saprotu, ka ir arī citas lietas, kas jāizdara terminālī?
Eja ir galvenais.
Kā jūs raksturotu vidējo ceļotāju, kas izmanto šo maršrutu?
Tas ir ceļotāju sajaukums. No Zviedrijas puses ir diezgan liels cilvēku skaits. Šķiet, vasarā aptuveni 50% bija zviedri. Tie bija zviedri ar mazākiem ienākumiem, mēs pagaidām nevaram pārdot vidēju vai augstu ienākumu cilvēkiem, jo viņi pieprasa tieši labāku servisu no ostas. Lielākā daļa pasažieru ir latvieši, bet ir arī lietuvieši. Cilvēki brauc paskatīties uz Zviedriju, uz Stokholmu, ir arī daudz cilvēku, kas dodas strādāt uz Zviedriju vai Norvēģiju.
Kāds ir šo cilvēku vecums?
Es tik ļoti mārketingā neesmu iedziļinājies, tāpēc negribētu spekulēt par šo jautājumu.
Vai esat dzirdējis, ka cilvēki sūdzas par Rīgas kā pilsētas piedāvājumu?
Nē, neesmu dzirdējis. Cilvēki ir dažādi, vienmēr ir kāds, kuram kaut kas nepatīk. Bet neko neesmu dzirdējis. Cits jautājums, ka vasarā Rīgā ir vietu trūkums viesnīcās.
Daži cilvēki uzskata, ka ir grūti taisīt prāmju biznesu maršrutā Rīga—Stokholma, jo zemo cenu lidsabiedrības spēj piedāvāt gan ātrāku, gan bieži vien arī lētāku ceļojumu. Ko jūs teiktu šiem skeptiķiem?
Nezinu, cik lētāk tas ir. Varbūt zemo cenu lidsabiedrības reklamē 20 eiro vienā virzienā, bet pēc tam tu piemaksā par bagāžu un vēl kaut ko, turklāt ļoti lētās biļetes ir tikai vienai vai divām vietām. Tā ir viena lieta. Labi, Rīgā ir tikai viena lidosta, bet, piemēram, Stokholmā zemo cenu lidsabiedrības nelido tieši uz Stokholmu un taksis līdz pilsētai maksā vairāk nekā biļete (smejas). Tā, protams, ir alternatīva, bet jautājums ir — ko tu brauksi darīt? Braukt ar prāmi nenozīmē vienkārši šķērsot kaut ko, jo prāmis ir laba iespēja atpūsties. Kuģī ir jauki restorāni, sauna, konferenču zāles, diskotēkas, naktsklubs, veikali un tā tālāk. Zināmā mērā tās ir brīvdienas uz jūras. Ir atšķirība. Ceļošana ar prāmi ir kaut kas tāds, ko tu atceries — vai tā bija jauka vai ne pārāk. Pat tad, ja ir bijis stiprs vējš, tu to atcerēsies, piemēram, ka nejuti to. Nezinu, vai esat ceļojusi ar easyJet vai Ryanair, bet es esmu ceļojis pāris reizes, un mans iespaids ir tāds — ja iespējams, es negribu ar tiem ceļot. Sēdekļi ir ļoti mazi, jāskrien kā padomju laikos, lai tiktu labākā vietā. Varbūt cilvēkiem, kas nav ceļojuši, tā ir alternatīva un tas ir interesanti, bet ar kuģi ir daudz interesantāk. Turklāt, ceļojot ar kuģi, tu izbrauc vakarā, atbrauc no rīta, tev ir visa diena un vakarā tu vari braukt atpakaļ. Tev nav jāizmanto papildu nauda viesnīcai. Bet zemo cenu lidsabiedrības lido nepiemērotā laikā. Zinu, ka Rīgas lidosta attīstās ļoti labi, bet ceļošana ar prāmjiem ir diezgan ierasta šajā reģionā. Zemo ceno aviosabiedrības ir tāds tirgus segments, kas nāks un kas pazudīs. Piemēram, bija tāda kompānija FlyMe, kas tagad ir oficiāli bankrotējusi. Cits jautājums ir — kādēļ tās ir tik lētas? Labi, vēlāk pirktas biļetes nav tik lētas. Bet tas lētums ir uz kaut kā rēķina. Ja tas ir uz pakalpojumu rēķina, tas ir ok, jo īsās distancēs, iespējams, nav vajadzīgi pakalpojumi. Taču Eiropā klīst baumas, ka zemo cenu lidsabiedrības ietaupa diezgan daudz līdzekļu uz drošības rēķina, uz uzturēšanas rēķina. Tā ir cilvēku izvēle — riskēt ar savām dzīvībām vai nē.
Bet vai jūs varat apgalvot, ka ar prāmjiem ceļot ir droši?
Jā.
Šķiet, šajā reģionā daudzi joprojām atceras Estonia gadījumu.
Pirmkārt, Estonia bija pirms 13 gadiem. Un pēc tam drošības noteikumi tika pastiprināti, manuprāt, vairāk nekā desmit reizes. Nekad nesaki nekad. Nekad nevari zināt, kas notiks rīt, bet ar to regulāciju, kas tika ieviesta pēc Estonia, šīs drošības prasības ir diezgan stingras. Risks ir diezgan mazs.
Runājot par Baltijas jūru kopumā — daži speciālisti norāda, ka satiksme Baltijas jūrā kļūst arvien intensīvāka. Vai kuģot joprojām ir droši?
Es gribētu redzēt tos speciālistus, kas saka, ka kuģot Baltijas jūrā ir bīstami. Es domāju, ka viņi neko nezina par iešanu jūrā. Tagad kuģiem ir radaru sistēmas, kas ļauj redzēt visus kuģus 50 kilometru rādiusā. Kapteinim nav vajadzīgi pat logi, pietiek, ka viņš skatās radarā. Ja cilvēkiem nav par ko rakstīt, tad ir jauki avīzē uzrakstīt tādu «bla bla bla» stāstu.
Šķiet, šis jautājums kļuva aktuālāks, kad šā gada sākumā vairāki kuģi pie Latvijas un Igaunijas krastiem uzskrēja uz sēkļa.
Tas pats ir gaisā — katras 30 sekundes lidmašīnas izlido no Hītrovas. Vai ir droši lidot no Hītrovas? Jā, ir.
Vai redzat vietu konkurentiem maršrutā Rīga—Stokholma?
Nekad nevar zināt, vienmēr ir traki cilvēki, kas mēģinās organizēt... Es nezinu, nav tik daudz cilvēku, kas ceļo. Pirmkārt, Zviedrijas tirgus ir ļoti liels, bet tas ir arī ļoti prasīgs. Tev ir jābūt reputācijai, tev jābūt labam vārdam. Ja kāds nāks un pārdos biļetes par vienu latu, droši vien būs daudz cilvēku, kas to izvēlēsies. Taču ekonomiski šāda līnija nekad nebūs veiksmīga. Tas var notikt uz kaut kā rēķina — pakalpojumiem, drošības, uzturēšanas.
Bet ja viņi mēģinātu konkurēt nevis ar cenu, bet ar pakalpojumiem, piedāvājot kaut ko vairāk?
Ja viņi piedāvātu kaut ko vairāk pakalpojumu ziņā, viņiem būtu vajadzīgi daudz labāki kuģi, un tad biļetes cena būtu neatbilstošā līmenī. Cilvēki joprojām skatās pēc tā, cik daudz viņiem būs jāmaksā.
Vai esat dzirdējis, ka kāds ir izrādījis interesi?
Nē.
Kā ar citiem galapunktiem no Rīgas, vai ir kādi perspektīvi un interesanti galamērķi?
Tādus, protams, var atrast, bet man jāsaka, ka tās būtu tikai spekulācijas. Pirmkārt, ja infrastruktūras nav, ir grūti spekulēt par iespējamajiem maršrutiem. Patiesībā ir tikai viens «kāpēc» — Rīgas pasažieru osta nav attīstīta daudzu gadu laikā, Rīgai arī kaut kas ir jāpiedāvā. Es domāju — vispirms attīstīsim Rīgas—Stokholmas maršrutu un pēc tam skatīsimies. Protams, mums ir daudz interesantu ideju kompānijas iekšienē, bet ir pāragri teikt kaut ko uz ārpusi.
Tallink komunikāciju vadītāja Lūlea Lēne piebilst, ka faktiski ar prāmi no Rīgas var ceļot ne tikai uz Stokholmu, bet arī uz Helsinkiem un Tallinu, jo Tallink piedāvā arī citus maršrutus. Piemēram, var doties no Rīgas uz Stokholmu, bet no turienes — uz Turku, Helsinkiem, Tallinu. Līdz ar to Rīga ir saistīta ar citām vietām ar citu kuģu palīdzību.
Jā, un, piemēram, mums ir tirdzniecības ofisi arī Norvēģijā. Mēs tirgojam norvēģiem tādas paketes — viņi lido uz Stokholmu, var aizbraukt ar prāmi uz Tallinu, ar citu prāmi viņi var aizbraukt uz Helsinkiem un tad atkal uz Stokholmu. Jāsaka, pirmais jautājums ir eja, tā ir tik normāla lieta. Bet, ja tas būs, es domāju, ka lielisks būtu trīsstūris, īpaši priekš ārzemju pasažieriem — norvēģiem, zviedriem — aizbraukt uz Rīgu, pavadīt tur vienu nakti, aizbraukt uz Tallinu un pavadīt tur vienu nakti un tad aizbraukt atpakaļ uz Stokholmu. Trīsstūris Stokholma—Rīga—Tallina vai otrādāk. Mēs jau esam vienojušies ar dažiem autobusu pārvadātājiem, lai izveidotu šādu maršrutu.
Savulaik jūs piedāvājāt pārvadājumus arī uz Sanktpēterburgu.
Mēs slēdzām šo maršrutu.
Kādēļ?
Ir divi iemesli. Viens bija saistīts ar ostu, bet vēl bija jautājums saistībā ar Krievijas robežas šķērsošanu, kas notika ļoti lēni. Un arī vīzas — ja tu brauc uz Sanktpēterburgu uz vienu dienu un tev vajag vīzu, kas maksā 60 eiro un tev jāgaida divas trīs nedēļas…
Vai redzat, ka nākotnē varētu atgriezties pie šī maršruta? Piemēram, ja Krievijas puse atvieglotu robežas šķērsošanu?
Es domāju, ja Igaunija un Latvija pievienosies Šengenas līgumam, Sanktpēterburga varētu būt interesanta arī mums. Mums joprojām tur ir tirdzniecības ofiss, neesam to pilnībā pametuši. Domāju, kādu dienu būsim atpakaļ.
Kādi, jūsu skatījumā, ir galvenie attīstības punkti Tallink vēsturē?
Tallink kā tāds tika dibināts 1989.gadā, tolaik tas bija Somijas—Padomju kopuzņēmums. Kopš tā laika notikušas vairākas īpašnieku maiņas. Kompānijai negāja pārāk labi. Kad es un mana komanda atnācām 1996.gada beigās, menedžments izpirka daļas un kopš tā laika sākās Tallink attīstība. Mēs sākām ar vienu nomātu kuģi. Izmantojām pamatā lietotus kuģus, bet tad sapratām, ka tas nav tas, ko cilvēki patiesībā vēlas redzēt. Tādēļ sākām būvēt jaunus kuģus. Tagad mums ir trīs jaunbūvēti kuģi, bet drīzumā tiks piegādāts ceturtais. Vēl divi ir pasūtīti. Sākotnēji kompānija bija maza un neviens neticēja, ka mēs izdzīvosim. Tagad mēs esam lielākā kuģošanas kompānija Baltijā.
Kas ir jūsu galvenie konkurenti?
Pasažieru pārvadājumu jomā ir [Somijas kuģošanas kompānija] Viking Line. Bet šī kompānija ir kādas piecas reizes mazāka par Tallink — pēc tam, kad mēs iegādājāmies [Somijas kuģošanas kompāniju] Silja Line. Kravu pārvadājumu jomā ir tāda [Somijas] kompānija Finnlines, kas izmēra ziņā ir nedaudz vairāk nekā puse no Tallink.
Kurš bizness Tallink ir svarīgāks — pasažieru vai kravu?
Es nevaru atbildēt tādā veidā. Jāsaka, ka tā ir biznesu kombinācija, viens bizness dod kaut ko citam. Mēs nenodrošinām ekskluzīvus pakalpojumus, līdz ar to katra papildu lieta ir laba. Kravas dod aptuveni 20% no mūsu ieņēmumiem, 20% dod ātrgaitas savienojums starp Igauniju un Somiju, bet lielāko daļu nodrošina 1—2 nakšu kruīzi. Mēs esam atvēruši arī divas viesnīcas Tallinā, vienu pavisam nesen. Attīstām arī šo jomu. Mēs meklējam iespēju atvērt viesnīcu arī Helsinkos un Rīgā. Rīgā ir ļoti grūti atrast vietu. Cik saprotu, zemes cenas aug strauji. Lētāk ir nopirkt zemi Londonas nomalē, nekā Rīgā, līdz ar to kaut kas nav kārtībā. Bet mēs nesteidzamies.
Kā ar iespējamo laiku?
Ja atradīsim zemes gabalu, būvniecību varētu sākt nekavējoties. Ja mēs atrastu vietu tagad, mēs varētu atvērt viesnīcu nākamgad. Nezinu, varbūt atradīsim zemes gabalu pēc pieciem gadiem. Celtniecības laiks ir viens divi gadi.
Vai vispār sekojat līdzi ekonomiskajai situācijai Latvijā? Varbūt esat dzirdējis, ka, pēc dažu speciālistu domām, ir gaidāma krīze. Vai tas jūs nebaida? Piemēram, krīze nekustamo īpašumu jomā.
Es ceru, ka tas notiks ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Pēc profesijas esmu ekonomists, esmu bijis Finanšu ministrijas valsts sekretārs un es kaut ko zinu arī par makroekonomiku. Manuprāt, Latvijā un Igaunijā notiek trakas lietas. Ekonomika ir pārkarsusi, īpaši dažās jomās. Piemēram, algas. Inflācija nav tik augsta kā algu pieaugums, bet darba produktivitāte nav atbilstoša — tā nav normāla situācija. Pēc ekonomikas teorijas, krīzei jau ir jābūt. Latvija, arī Igaunija, nav tik lielas ražotājvalstis, līdz ar to ārējās tirdzniecības deficīts ir diezgan augsts. Daudzi cilvēki domā, ka viņi dosies strādāt uz ārzemēm, mēs redzam Igaunijā darba spēka trūkumu. Un, ja paskatās uz nekustamo īpašumu jomu, tas nav reālistiski, ka cenas ir tikpat augstas kā Helsinkos vai Stokholmā vai augstākas nekā Berlīnē. Kaut kas nav kārtībā. Valdībai un Centrālajai bankai kaut kas jādara. Ja nekas nenotiks viena divu gadu laikā, krīze būs pēc pieciem gadiem un tā būs ārkārtīgi sarežģīta. Man jāsaka, ka Igaunijas kronas vai Latvijas lata devalvācija būtu laba. Tā palīdzētu ekonomikas attīstībai.
Latvijas Centrālā banka par šo ideju bija ļoti kritiska.
Tas pats bija Igaunijā, bet ko vēl viņi var teikt? Pat tad, ja viņi pieņemtu lēmumu sākt devalvāciju pēc vienas stundas, stundu pirms tam viņi teiktu, ka nekas nenotiek. Tā ir normāla situācija. Bet, ja reāli paskatās uz ekonomiku, ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara.
Vai redzat kādus citus pasākumus, ko valdības un Centrālās bankas varētu darīt? Piemēram, Latvijā ir apstiprināts inflācijas apkarošanas plāns.
Vienīgais veids, kā valdība var cīnīties pret inflāciju, ir algu iesaldēšana cilvēkiem, kas tās saņem no valsts budžeta. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Igaunijā tās visu laiku tiek paaugstinātas. Man tas izskatās ļoti līdzīgi Argentīnā notikušajam ap gadsimtu miju. Argentīna arī bija tāds kā Latīņamerikas tīģeris. Valūta bija ļoti stingra, algas pieauga, bet eksporta—importa bilance bija pilnībā par labu importam. Kā var nosegt šo importu, ja neražo tik daudz un vietējie ražojumi algu pieauguma dēļ ir tik dārgi, ka tos nevar pārdot ārpus valsts? Valdības saka, ka vēlas ierobežot inflāciju, bet tajā pašā laikā valstij piederošas kompānijas visu laiku paaugstina enerģijas cenas, pašvaldībām piederoši uzņēmumi paaugstina sabiedriskā transporta cenas, valsts pasta pakalpojumu uzņēmumi paaugstina cenas. Kas tad virza inflāciju? Tas nav privātais kapitāls, tā ir valsts. Ja valsts neko nedarīs, lai to apturētu, notiks tāpat kā Argentīnā 2001.gadā, kad nacionālā valūta tika devalvēta. Tagad šī valsts ir fantastiska — es tikko no turienes atgriezos. Cenas ir zemas, ārzemju produkti ir ļoti dārgi, bet vietējie produkti ir daudz lētāki. Tā ir normāla ekonomiskās attīstības teorija — ir laiks, kad tiek sasniegta virsotne, ir arī lejupslīdes laiks.
Daži cilvēki uzskata, ka Baltijas valstu situācija atšķiras no citām, ka varbūt ir citi apstākļi?
Mēs neesam atšķirīgi, mums arī ir divas kājas un divas rokas. Varbūt mēs neesam tik gudri, jo mazākām tautām ir mazākas smadzenes (smaida). Piemēram, Igaunijā ir tā, un es pieļauju, ka arī Latvijā, ka bieži tiek teikts: esam numur viens kādā jomā. Piemēram, esam numur viens datorsistēmu attīstībā, mums ir e-vēlēšanas un e-valdība. Es zinu, ko nozīmē šī e-valdība — protams, ministriem ir datori, bet zem galda visiem stāv papīri. Mēs tēlojam emu — slēpjam savas galvas. Bet kāds IT tīģeris mēs varam būt, ja Silikona ielejā strādājošo IT darbinieku skaits ir līdzvērtīgs visai Igaunijas tautai? Mēs spēlējamies paši savā bērnudārzā. Mums vajadzētu ceļot vairāk, lai redzētu, kāda ir realitāte.
Jūs minējāt darbinieku trūkuma problēmu Igaunijā. Vai arī Tallink ar to sastopas, un kā tā tiek risināta?
Jā, mēs neatšķiramies no citiem. Mēs šo problēmu risinām, apmācot jaunos cilvēkus, palielinot algas. Cita lieta — mūsu kuģi brauc zem dažādiem karogiem. Mums ir Zviedrijas karogs, mums ir Somijas karogs, mums ir Igaunijas karogs un arī Latvijas karogs.
Tātad jūs piesaistāt darbiniekus no šīm valstīm?
Jā. Lielākā daļa no apkalpojošā un arī tehniskā personāla uz [patlaban maršrutā Rīga—Stokholma kursējošā prāmja] Regina Baltica ir latvieši. Protams, uz prāmja Vanna Tallinn, kas šajā maršrutā sāks kursēt aprīļa beigās, arī lielākā daļa būs latvieši. Latvijā ir grūti atrast cilvēkus, kas runā zviedru valodā, tāpēc mums ir zviedru valodas kursi. Redzam, ka nākotnē uz šiem kuģiem vairs nebūs igauņu jūrnieku.
Starp citu — par igauņiem, kas brauc strādāt uz ārzemēm. Ja latvieši izvēlas Īriju, kā ir ar igauņiem?
Latvijai, man šķiet, tā ir Zviedrija? Tur būtu jāpaskatās statistika. Īrijā ir strādnieki, kuriem nav profesijas. Bet ir daudz latviešu, kas strādā Zviedrijā vai Norvēģijā. Lietuviešiem tā ir Zviedrija, bet igauņiem — bez jautājumiem tā ir Somija.
Atgriežoties pie dažādajām biznesa sfērām, kurās strādā Tallink, — vai bez prāmjiem un viesnīcām ir citi biznesi?
Nē. Investīcijas prāmju biznesā ir tik lielas, ka mums, vismaz patlaban, nav naudas kaut kam citam.
Kāds ir galvenais šādas diversifikācijas iemesls? Vai viesnīcas ir tikai kā papildu bizness prāmjiem, vai arī tādējādi cenšaties mazināt riskus?
Vairāk tas ir papildu bizness prāmjiem, jo mēs pārvadājam cilvēkus no viena galapunkta uz otru un piedāvājam arī viesnīcas katrā valstī. Arī Latvijā tiem, kas vēlas palikt pa nakti, mēs pērkam viesnīcas numuru. Mums ir vienošanās ar 10—15 viesnīcām Rīgā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgi kvalitatīvus pakalpojumus visiem klientiem, mēs piedāvājam savas viesnīcas. Ceram, ka atvērsim kādu dienu viesnīcu arī Latvijā. Mūsu kuģi, īpaši jaunie, ir kā lielas viesnīcas, līdz ar to šis bizness mums ir diezgan labi pazīstams.
Pagājušajā gadā Tallink iegādājās Silja Line. Kādēļ un vai esat jau «ievākuši ražu» no šī darījuma?
Tallink ir jauna kompānija, kas vēl attīstās. Ir divas iespējas attīstīties — atvērt jaunus maršrutus vai nopirkt konkurentus. Kad Silja Line nonāca pārdošanā, mums likās, ka kompānijas iegāde būtu diezgan loģisks solis. Jāsaka, ka esam diezgan apmierināti ar šo attīstību.
Kāds ir ieguvums — jauni maršruti vai jauni kuģi?
Piemēram, Silja bija ofiss Tallinā, mums bija ofiss Tallinā, abām kompānijām bija ofisi Helsinkos un Stokholmā. Mēs apvienojām šos ofisus. Tā jebkurā gadījumā ir izmaksu samazināšanas programma.
Kāds ir iemesls tam, ka Tallink ir fondu biržā?
Ir divi iespējamie veidi, kā finansēt lielus darījumus. Silja darījums bija ļoti liels. Uzsākot akciju tirdzniecību biržā, mērķis bija iegūt papildu naudu paplašināšanai. Mēs ieguvām pietiekoši daudz naudas, lai iegādātos Silja.
Vai paliksiet fondu biržā?
Tallinas fondu birža, un vēl vairāk birža Latvijā vai Lietuvā, vairāk ir kā «joku fondu biržas». Eiropas un pasaules mērogā skatoties, mums ir tāda kā pirmskotācijas kotācija. Jo šīs nav patiešām lielas biržas, apgrozījums ir diezgan mazs. Ir kompānijas, kuru akciju cena dienā var pieaugt par 5—10%, bet apgrozījums ir tikai 1000 eiro u.tml. Tallink akciju apgrozījums gan ir diezgan labs. Es neredzu neko sliktu tajā, ka mūsu akcijas tiek kotētas, bet mums ir ideja, ka varbūt kādu dienu būsim Ņujorkas biržā vai Londonā. Tas vēl nav izlemts. Ja mums kādu iemeslu dēļ būs vajadzīga papildu nauda, piemēram, ja kāda kompānija mums liksies interesanta, mēs domāsim par kotēšanos kādā citā biržā.
Vai jums šķiet, ka šeit nevar iegūt papildu kapitālu?
Lai gan Tallinas un Rīgas fondu biržas ir daļa no OMX, man ir draugi no ASV un Itālijas, kas mēģināja pirkt Tallink akcijas, taču neviens Ņujorkā vai Romā nezināja par Tallinas biržu. Mēs bijām Tallinas biržā un mums vajadzēja 200 miljonus eiro, bet mēs vienalga taisījām prezentācijas investoriem Londonā, Frankfurtē, Vīnē, Ņujorkā, Bostonā, Čikāgā, Sanfrancisko. Nauda tāpat nāca no Eiropas un ASV top finanšu centriem.
Pērnā gada nogalē laikraksti ziņoja, ka Tallink daļu vērtība gada laikā samazinājusies par 20%. Kā galveno iemeslu daži eksperti minēja pārāk mazo aktivitāti sabiedrisko attiecību jomā. Kādi ir krituma galvenie iemesli jūsu skatījumā?
Pagājušā gada beigās akciju cena tieši pieauga. Bija kritums pēc tam, kad sākām akciju kotāciju biržā, bet tā galvenais iemesls bija tas, ka pirms tam akcionāru vidū bija kapitāla fondi no Somijas un Zviedrijas. Viņi ienāca un bija diezgan zema cena, un tad izgāja, gūstot diezgan labu peļņu. Bet birža, īpaši šeit, ir nedaudz emocionāla vieta. Es domāju, ka kompānijai ir lieliska nākotne.
Kāda ir jūsu vīzija par Tallink pēc 10 gadiem?
Tallink būs kuģošanas kompānija numur viens Eiropā.
Un kā jūs to sasniegsiet?
To es jums nevaru teikt, citādāk jūs izveidosiet kompāniju. Bet man ir plāns.
Cik saprotu, jūs daudz ceļojat. Vai tas nozīmē, ka jūs kā menedžeris cenšaties visu pieskatīt, vai tam ir kādi citi iemesli?
Mums ir partneri visur pasaulē, tā ir viena lieta. Otra lieta — man patīk ceļot. Ja man ir kāds brīvs laiks, es ceļoju. Es visus savus atvaļinājumus pavadu ārzemēs.
Un cik bieži jūs pats ceļojat ar Tallink prāmjiem?
Diezgan bieži. Kad esmu šeit, sanāk aptuveni reizi nedēļā. Mums ir ofiss Helsinkos, ir ofiss Stokholmā, un bieži ir dažādas stratēģiskas tikšanās. Mums pat ir kompānijas politika, ka nevienam nav tiesību lidot ar lidmašīnu, ja vien viņi nedabū manu rakstisku atļauju. Protams, runa ir par tiem maršrutiem, kuros piedāvājam pārvadājumus. Cilvēkiem, kas sēž ofisā, ir jāzina, kas notiek uz kuģa, kas ir labi un kas ir slikti. Protams, mēs pasūtām arī pasažieru attieksmes pētījumus, bet, ja kāds no ofisa dodas uz Stokholmu ar kuģi, viņš redz, kur ir kļūdas. Cilvēki, kas strādā uz kuģa visu laiku, to varbūt nepamana.
CV
Enns Pants
Dzimis 1965.gada 26.jūnijā
1990 Tartu Universitātē, Finanšu fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā
1992 Metodistu universitātē Teksasā, ASV apguvis banku attīstības programmu
1990—1992 strādājis par Estonian Savings Bank filiāles direktoru
1992—1993 bijis Union Baltic Bank viceprezidents
1993—1996 bijis Igaunijas Finanšu ministrijas valsts sekretārs
Kopš 1996.gada ir Tallink grupp valdes priekšsēdētājs
Tallink
Vēsture
* Tallink zīmola pirmsākumi meklējami 1989.gadā, kad izveidots Somijas—Padomju Savienības kopuzņēmums ar šādu nosaukumu
* 1990.gadā kompānija izmantoja tikai vienu nomātu kuģi un maršrutā Tallina—Helsinki pārvadāja aptuveni 166 000 pasažieru
* 1993.gada laikā, kad valsts uzņēmums Estonian Shipping Company (ESCO) ieguva visas kompānijas daļas, tika sasniegta viena miljona pasažieru robeža
* 1994.gadā maršrutā Tallina—Helsinki tika ieviesti tā saucamie ātrgaitas prāmji
* 1996.gadā kompānija Hansatee sāka pārvadājumus ar Tallink zīmolu. Hansatee īpašnieki bija ESCO, Eesti Ühispank un vēl kādi privāti investori, kas savas daļas pārdeva
* 1996.gadā darbību uzsāka jauna vadības komanda ar pašreizējo valdes priekšsēdētāju Ennu Pantu priekšgalā. To pavadīja īpašnieku maiņa un kapitāla palielināšana, līdz ar to par akcionāriem kļuva menedžments un dažas ar Eesti Ühispank saistītas kompānijas. Saistībā ar menedžmenta realizēto akciju izpirkšanu tika izveidots Infortar — tagad lielākais Tallink Grupp akcionārs
* 1998.gadā tika sasniegts divu miljonu pasažieru gadā slieksnis un atklāts pirmais maršruts starp Zviedriju un Igauniju (Kapelskera—Paldiski)
* 2001.gada janvārī atklāts maršruts Stokholma—Tallina
* 2005.gadā uzsākta Tallink akciju kotācija Tallinas Fondu biržā
* 2006.gada sākumā Tallink iegādājās trīs Superfast prāmjus un sāka pārvadājumus starp Somiju un Vāciju
* 2006.gada aprīlī tika atklāts maršruts Rīga—Stokholma
* 2006.gada jūnijā tika pārņemta daļa Silja Line biznesa, jūlijā Silja Line kļuva par Tallink Grupp meitas uzņēmumu
Akcionāri
Tallink Grupp akcionāru skaits sasniedz aptuveni 14 000, bet lielākie ir:
* Infortar 38,97%
* ING Luxembourg S.A. 9,14%
* Citigroup Venture Capital International Jersey Limited 7,31%
* Nordea Bank Finland Plc/nerezidenti juridiskās personas 6,84%
Darbinieku skaits: gandrīz 6000
21 Tallink kuģis savieno desmit ostas maršrutos:
* Helsinki—Tallina
* Stokholma—Tallina
* Paldiski—Kapelskera
* Stokholma—Rīga
* Hanko—Rostoka
* Helsinki—Stokholma
* Turku—Stokholma/Kapelskera
Bez prāmju biznesa Tallink ir arī viesnīcas Hotell Tallink un 2007.gada martā atklātā Tallink Spa & Conference Hotel
Finanšu rādītāji 2005./2006.gads un prognozes par 2006./2007.gadu
Ieņēmumi: 405 miljoni eiro/750 miljoni eiro
EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas): 94 miljoni eiro/ap 180 miljoniem eiro
Kopumā iepriekšējā finanšu gadā pārvadāti 4,2 miljoni pasažieru, starp Rīgu un Stokholmu — 96 730 pasažieri. Līdz 2006.gada beigām šajā maršrutā pārvadāti vēl aptuveni 54 000 pasažieru
Tirgus daļas:
* Igaunija—Somija: 44% pasažieru un 51% kravu pārvadājumos
* Tallina—Stokholma: ap 100% abu veidu pārvadājumos
* Paldiski—Kapelskera: ap 100% pasažieru un 65% kravu pārvadājumos
* Rīga—Stokholma: ap 100% abu veidu pārvadājumos
* Somija—Vācija: ap 80% pasažieru un 30% kravu pārvadājumos
* Helsinki—Stokholma un Turku—Zviedrija: ap 56% pasažieru un 34% kravu pārvadājumos
Avots: Tallink Grupp | VanK
Pievienots: 17.08.2004
Ziņojumi: 1394 | Re: Tallink 28.03.2007 09:42 | | Ja kādam interesē arī bildes, tad šis ir no pēdējās Lietišķās Dienas. | Hirsch
Pievienots: 21.03.2007
Ziņojumi: 36 | Re: Tallink 29.03.2007 00:30 | Tallink launches two new vessels
At the moment, Nordic Jet Line’s fast speed vessel is the only one cruising between Tallinn and Helsinki so far; vessels of other companies will join it in the first half of April. Tallink AutoExpress starts sailing on April 12. Tallink will also launch the new fast passenger boat Star in April which holds three times more passengers and eight times more vehicles than AutoExpress. Lindaliin’s vessels will be launched on April 4.
Postimees, 2007-03-27
http://www.standbynews.info/7182.0.html?&tx_standbynews_pi1[showUid]=24857&cHash=0003c96e09 | Hirsch
Pievienots: 21.03.2007
Ziņojumi: 36 | Re: Tallink 29.03.2007 00:39 | sākām ar labo ziņu, bet tagad nāk sliktā, varētu nopietni iedragāt akcijas vidusmēra baltijas treidera acīs  Tallink and Silja impose age restrictions
Age restrictions for Tallink and Silja lines will be imposed on April 1, after which those under 21 years will not be permitted to travel to Sweden alone. Tallink Group’s sales and marketing manager Peter Roose says that the rules should make travel more comfortable and also safer. Young people under 21 years are only allowed to take day trips on their own.
Aripaev, 2007-03-28
http://www.standbynews.info/7182.0.html?&tx_standbynews_pi1[showUid]=24879&cHash=0f72393a5e | VanK
Pievienots: 17.08.2004
Ziņojumi: 1394 | Re: Tallink 10.04.2007 12:15 | Kādam idejas, kāpēc Tallink šitā uzleca? Kādu laiku atpakaļ noķēru pāris nažus un tagad situ plaukstiņas, tomēr būtu interesanti apjaust notiekošā iemeslus.  | Day Trader
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 7722 | Re: Tallink 10.04.2007 13:07 | | Domaaju, ka tie, kuriem atbrivojas liela nauda no EEG pardos`anas, meeklee jaunus ieguldijuma vietas... | Mario
Pievienots: 13.10.2004
Ziņojumi: 3487 | Re: Tallink 10.04.2007 14:07 | EEG nauda atbrīvojās, gan no pārdotajām akcijām, gan no neizpildītiem pirkšanas uzdevumiem (nauda bija rezervēta un nobloķēta EEG pirkšanai).
Tirgus dalībnieki gaida labus finanšu rezultātus.
Vispār tāda ļoti optimistiska diena šodien Tallinnā. | mat
Pievienots: 11.04.2007
Ziņojumi: 13 | Re: Tallink 11.04.2007 15:08 | Man gan tas vairāk izskatās pēc mēģinājuma pacelt akcijas cenu un droši vien arī tik vaļā no tām.
Vakar vakarā vēl bija paziņojums par kuģa piegādi, kāpēc vēl varētu saprast cenu kāpumu, bet tas viss kāpums sākās brīdī, kad kāds ielika orderi pirkt 100000 akciju, kuru reāli diez vai izpilidītu. Rezultātā mazā cilvēciņi sāka aktīvāk pirkt akcijas. Pēc kāda laika bija vēl viens orderis kaut kur pa 90K.
Šodien pēc optimistiskā sākuma, viss lēnām sāka krist uz leju un aptuveni brīdī, kad jau tuvojās lēnām kritiskā robeža, lai kristu zem 1.34 atkal parādījās orderis pa 100K. Vēlāk bija arī otrs orderis pa kādiem 80-90K. Rezultātā cena pirms beigām atkal uzkāpa uz 1.36
Ja cilvēks reāli gribētu pirkt, tad drīzāk liktu vairākus mazus orderus. | Hirsch
Pievienots: 21.03.2007
Ziņojumi: 36 | Re: Tallink 11.04.2007 17:31 | | Ta ta liela muiža, es pēdējo nedēļu to tik daru kā skatos kā visādi LHV, YHI un SUP ar saviem lielajiem orderiem, no kuriem parasti darījumos tā arī neiesaistās neviena akcija, stūrē tirgu. Un ar mazajiem orderiem tie paši spēlētāji 2-3 vienību attālumā reāli pērk vai pārdod. Galvanais pamanīt, saprast un stūrēt līdzi, parasti viss ir štokos, tas ir kā salu tiltu korķa laikā pārbraukt aiz operatīviem ātrajiem | mat
Pievienots: 11.04.2007
Ziņojumi: 13 | Re: Tallink 11.04.2007 20:20 | Šajā gadījumā viņi iespējams mēģina uzsist cenu, lai varētu veiksmīgi tikt vaļā no akcijām, jo neredzu īsti jēgu likt orderi pa 100K tieši uz robežas pirkšanai. Turklāt šodien tas parādījās brīdī, kad pieprasījums stipri samazinājās un cena varēja arī mierīgi aiziet uz iepriekšējo pozīciju.
Nu es gan nezinu kā var pateikt vai tas, kam ir 100K orderis ir tas pats, kas ieliek pāris pozīcijas tālāk mazo vienību orderi. | Mario
Pievienots: 13.10.2004
Ziņojumi: 3487 | Re: Tallink 11.04.2007 20:31 | Ar orderiem var itin labi stūrēt tirgu.
Tikai gadījumā, ja ir tuvs BID vai ASK orderis, kāds cits lielais var arī ieliet un vēl pāris % zemāk visus pabarot. | Day Trader
Pievienots: 16.08.2004
Ziņojumi: 7722 | Re: Tallink 04.09.2007 13:08 | Kompānija Sea Containers, kas Kompānijai Tallink pārdeva uzņēmumu Silja Line, šodien, 4. septembrī, Tallinas vērtspapīru tirgū pārdevusi 38 miljonus Tallink akciju par 780 miljoniem Igaunijas kronu (35 miljoniem Ls), ziņo Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev.
Šīs akcijas Sea Containers ieguva 2006. gadā uzņēmuma Silja Line pārdošanas rezultātā.
38 miljoni pārdoto Tallink akciju sastāda 5,6% no kopējā kompānijas akciju skaita. | Sandris
Pievienots: 04.08.2006
Ziņojumi: 67 | Re: Tallink 04.09.2007 14:58 | | jap, bijā tādi šodien. | littlebandito
Pievienots: 21.06.2005
Ziņojumi: 824 | Re: Tallink 26.09.2007 10:42 | ko dzeki domaa par Tallink?
HNS arii rekomendee pirkt ar meerkja cenu 1.5E tagad cena ir 1.26E sanaak reaals pieaugums ~20% plusaa uz Q4,
kaadas citu domas?  | Lauvinsh
Pievienots: 15.05.2006
Ziņojumi: 2828 | Re: Tallink 26.09.2007 11:01 | Man šķiet, ka pagaidām nevalda optimistiskais noskaņojums sasitībā ar TAL1T. Tas tikai nozīmē vai nu labu iespēju iepirkties, jo citi vēl uz to neparakstās un optimisma gadījumā ies uz augšu rūkdams vai arī tā paliks muļļājoties... It kā cenu līmenis tiešām šobrīd izskatās zems  | Piligrims
Pievienots: 13.09.2006
Ziņojumi: 143 | Re: Tallink 09.10.2007 12:35 | Esmu kaut ko palaidis garām? Kāpēc šitas grimst? Laikam kādi lielie cenšas aiziet no tirgus un mazie nervozē... | Mario
Pievienots: 13.10.2004
Ziņojumi: 3487 | Re: Tallink 09.10.2007 15:06 | Es vispār jau kādu laiku nepērku Tallinnas akcijas, paši redziet, ka pat pie ārējā pozitīvā fonā uz augšu neiet.
Pēc š.g. divām korekcijām (2007.g. Feb. un jūlijs - augusts) tauta dikti nobijusies.
Tallink ir zem SMA-200, nākamā pietura ap 1.17 EUR.
Tos targetus var uzrakstīt uz lapiņas un pakārt uz nagliņas...labākiem laikiem.
Atceros kā š.g. jūlijā ARK1T targets tika noteikts 3.05 EUR, "kā rezultātā' papīrs šobrīd ir 10% zem 2 EUR. | littlebandito
Pievienots: 21.06.2005
Ziņojumi: 824 | Re: Tallink 09.10.2007 17:00 | mjaa.. kompaanija laba un finanshu raadiitaaji arii ir labi bet sobriid milziigs paardeveeju spiediens ar loti lieliem apjomiem.. tagad nebuutu praata darbs pirkt.. es pats vienaa mirklii gribeeju pie 1.25 pirkt.. labi ka nenopirku..
veel noveeroju shaadu faktu.. HNS bija rekomendaacija pirkt tieshi tallink pa 1.25 ar targetu 1.5 eiro un olf kad cena bija pie 2.9ls ar target 3.30ls (ja nemaldos).. tagad redzams kas no abaam rekomendaacijaam sanaacis.. abas akcijas pamatiigi kriit.. man saak likties ka HNS tos apskatus taisa un rekomendee pirkt tieshi to ko pashi paardod.. preciizaak meegjina iesmeereet.. nevar buut ka tik nepreciizas prognozes.. diezgan aizdomiigi.. ko citi domaa?  | Lauvinsh
Pievienots: 15.05.2006
Ziņojumi: 2828 | Re: Tallink 09.10.2007 17:11 | LB, neaizmirsīsim, ka HNS 13.08.2007 ieteica pirkt arī HAE1T ar targetu EUR 4.25. Nu redzam, kas būjtu sanācis no "veiksmīgā pirkuma" - cena ir turpinājusi muļļāties un pat nokritusi no 3.50 uz 3.41. Tātad atkal varam spriest par HB "godprātīgajiem" nolūkiem   | littlebandito
Pievienots: 21.06.2005
Ziņojumi: 824 | Re: Tallink 11.10.2007 12:50 | | peedeejais bastions jeb pretestiiba pie 1.17 ir kritusi.. peec idejas tagad vajadzeetu buut lielai jautriibai | |
|
|
|
|
|
