Bija telefoniska saruna ar FKTK cilvēku par piedāvājumu apspriest situāciju. Lai mūs uzaicinātu uz sarunu, Mums ir jāizveido prezentācija (vēlams poverpont), kurā mēs prezentējam savu skatījumu par situāciju un vēlamajām izmaiņām. Uz manu aizrādījumu, ka rakstiski esam vairākkārt vērsušies ar dažādiem jautājumiem un priekšlikumiem, esam par tiesā sūdžejuši, bet no viņu puses nav nekāda atbalsta. Kāda jēga mums atkal atkārtot un stāstīt, ka ne jau likums jāmaina, bet gan jāsāk šis likums ievērot? Ko mums prezentēt? Būs kā vienmēr, atnāca te daži, sabiedrības pārstāvji ar citādu viedokli, FKTK būs iespēja ķeksīti ievilkt, ka te tādi bija, un viss atkal pa vecam, ne mūs kāds dzirdēja, ne kas mainīsies. 

1, Kurš ir ar mieru prezentāciju taisīt??? 

2. Varam kaut vai šeit, izlikt tos punktus. kurus šai prezentācijā ietvert?

Telefoniski es minēju:

1. Uzņēmumu patiesā aktīvu vērtība, un to vērtēšana.

2. Vai kāds no FKTK, vai ekonomikas ministrijas nevarētu apmeklēt akcionāru sapulces (GRD, Kuģu būve, Olainfarm) lai viņi redzētu kādus brīnumus tur stāsta.

3.Atalgojuma noteikšana padomes locekļiem.

4. Kāda vella pēc man pagājušo gadu FKTK palūdza neturpināt rakstīt  ikmēnēša apskatu par Latvijas tirgu (tas bija mans jautājums telefoniski, kad no FKTK cilvēka puses tika izteikts viedoklis, ka ir nepietiekama informācija par tirgu). Man saprotamu atbildi nesaņēmu.

5.  Nepilnības, kas likumā saistītas ar investīciju kontu. 

Tā uzreiz neatceros, ko es viņam tā no sirds un emocionāli pastāstīju. 

Rakstiet, vai nu šeit, vai man personīgi uz epastu hermanis@hermanis.lv

Man godīgi sakot no tā visa ir jau nogurums un bezcerīgs skats, ka tur kaut kas varētu mainīties tuvāko piecu - desmit gadu laikā.

Hermanis, viens tāds smags fukuka dārziņā akmens no manis. Kad Fuktuks sāks uzraudzīt vai emitents ievēro Komerclikuma regulējumu par saistīto pušu darījumiem, t.sk. šādu darījumu slēgšanas Komerclikumā paredzētas procedūras ievērošanu un citu šajā likumā pienākumu izpilde. Droši vien atbilde būs nekād un viņiem tas nav saistošs, tikai FITL ir saistošs. (Ar zemtekstu - tas ir investoru problēmas un emitenta "komercdarbība")

Ko tur daudz diskuteet, jau apnika visas sadas diskusijas 20 gadu laikaa. Kaut vai piemeers, par lielo valsts uznemumu iekljausanu birzaa..  Bez ta nekas neizmainisies

Lai paskatas uz Igauniju, uzreiz viss buus skaidrs bez jebkadam diskusijam...    

Esmu gatavs aiziet pasēdēt līdzās, bet nekādas spēcīgas idejas bez iepriekš izskanētām nevarētu pateikt.

Man nav grūti sataisīt prezentāciju ar tām idejām, ja iepriekš detalizēti izstāsta...

Hermani, ir jāiet jārunā!!!kaut  zināmā mērā bezjēdzīgi, skat  Kihots tev pieteicās palīgos, dari to!

Hermani.

Vai es pareizi sapratu, ka mums irjāizveido prezentācija, tā jāiesūta FKTK un tad ja FKTK atzīst to par labu esam( tur nav FKTK kritikas, nepatīkamu momentu , nevēlamu priekšlikumu u.t.t) tad FKTK uzaucina mūs viņus paslavēt?

Man šķiet, ka jebkurā gadījumā šāda tikšanās būs vērtīga, jo kurš gan domās un cīnīsies par mazākuma akcionāriem ja ne viņi paši. Akcentējot Hermaņa minētos problēmjautājumus varam vismaz likt aizdomāties par to. 

Viena varbūt utopiska ideja, nezinu,- komentējiet

''Domājot par to, ka attīstoties kapitāla tirgum iespējams arvien vairāk parādīsies tādi cilvēki kas sev iztiku pelnīs ar šo jomu. Lai aizsargātu viņu sociālo nodrošinātību man šķiet ,ka kapitāla pieauguma nodoklī (kas ir 20%) varētu iezīmēt kā soc nodokli vismaz 5% apmērā, līdz ar to daļa aiziet soc vajadzībām. Tādējādi palīdzot attīstīties kapitāla tirgum un vismaz daļēji visi, kas nodarbojas šajā jomā iemaksā soc. spilvenam.'' 

Nezinu vai tas ir šīs diskusijas viens no punktiem, bet gribētos pieminēt tādu lietu kā reputācijas jautājums. Jo lasot Igauņu forumus esmu uzdūries uz tādām frāzēm '' nu jā tas jau iespējams tikai Latvijā'', ar zemtekstu, ka Latvijā juridiski mazākums nav aizsargāts. 

Tāpat domāju, ka jaunā FKTK vadība ir atvērtāka un noteikti gribēs veikt uzlabojumus arī šajā jomā. Bet nu jāsaprot ka šie jautājumi nav viņu dienaskārtības prioritārie punkti.

Varu sastādīt kompāniju vizītē pie FKTK.  

Zippo, tieši tā, bet nav tik traki. Tas ceļš  tā arī ir paredzēts, pa priekšu prezentācijas iesūtīšana, tad tiks pieņemts lēmums, vai šie mūsu prezentētie priekšlikumi ir apspriežami un vērtīgi, un tad iespējams mūs uzaicinās uz sarunu. Telefoniski, bet norunājām 45. min, es mutiski tā no sirds savu neapmierinātību jau izteicu visos jau manis minētajos punktos un ne tikai.. Ne jau likums ir jāmaina, bet gan ierēdniecības domāšana un likumu vienpusējā interpretācija (tā arī pateicu, jāmaina ierēdniecīb, ar likumiem puslīdz ir kārtība). 

Kihot, sazvanamies (29223134), aizejam iedzeram alu, un vienojamies, ko un kā daŗām. Tiekamies Vardē?? Rīt, ceturdien pēc 17.00 ????  Visi, kam ir ko teikt, tiekamies??

Protams, ka ir jāizmanto katra pat vismazākā izdevība mainīt minoritāro akcionāru stāvokli Latvijā uz labu.

Esmu tik labi distancējies, ka uz Rīgu doties nemaz nevelk, bet daži aspekti no grāmatvedības (un ne tikai) puses

1. Pamatlīdzekļu (zemes, ēkas) novērtējums finanšu pārskatos.

Kā likums tiek pielietota vēsturiskā(iegādes vērtība) -amortizācija. Metode pieļaujama, bet valdei jāizvēlas tādi amortizācijas termiņi, kas vajadzības gadījumā jākoriģē, lai rezultātā bilances datumā iegūtu šo aktīvu PATIESO VĒRTĪBU. Latvijā tas darīts netiek, un brīžiem tas jau kļūst smieklīgi, kad nopietnas, labā stāvoklī esošas, izmantotas ēkas bilancē ir atspoguļotas tālu zem patiesās vērtības. Pārvērtēšanu valdes veikt nevēlas. Īpaši jau uzņēmumos, kur atirkšana no mazākuma vēl nav veikta. 

Pat vairāk. Latvijas balzams atļaujas, mainot "grāmatvedības politiku" atgriezties pie šīs metodes un no pašu kapitāla tā nejauši pazūd 12 miljoni EUR. Pie kam šāda grāmatvedības politikas maiņu ne likums ne starptautiskie standarti nepieļauj.

Revidenti, kam tas tā kā būtu jāredz , izliekas par maziem muļķīšiem. Un to var arī saprast . Jo ne ar ko neriskē un honorārs kabatu nespiež.

Priekšlikums. Sākt ievērot likumdošanu.

2. Atkarības pārskats.

LR ir ministru kabineta noteikumi vissīkākās veidlapas pareizai aizpildīšanai, bet tāda dokumenta , kā Atkarības pārskats aizpildīšanu regulē tikai divi teikumi Koncernu likumā, par kuru visi sen jau ir aizmirsuši , neievēro un netaisās ievērot. Pie kanm revidentiem par atkarības pārskatu jāsniedz nevis revīzijas atzinums, bet tikai pārbaiudes atzinums. Respektīvi : mēs tā nedaudz uzmetām aci , ne par ko neatbildas, sniedzam zema līmeņa pārliecību, neesam pamanījuši nekā tāda, kas liecinātu, ka dokuments ir satsādīts nepareizi, neietver visu vajadzīgo.  Protams, ka pie šādiem apstākļiem (un atceramies arī honorāru) revidenti nekad un ne pie kādiem apstākļiem neko nepamana. Arī tad ja saistīto uzņēmumu debitoru parāds tuvojas sabiedrības gada apgrozījumam, kā tas bija/ir Balzāma, revidentiem tas ir ok, aizņemties par lielākiem procentiem no bankas, kā aizdot saistītajiem uzņēmumiem-revidentiem tas ir ok.

Prirkšlikums: paaugstināt Atkarības pārskata revīzijas līmeni no pārbaudes uz revīziju. Apstiprināt MK noteikumus , kas regulētu Atkarības pārskata sastādīšanu.

3. Saistīo pusūs darījumi un procedūras kā tie tiek apstiprināti/pieļauti.

Kmerclikuma šie panti parādīju''sies nesen, bet pieredze rāda ka nedarbojas. Vislabākais piemērs tas pats LB.

4. Mazākumakcionāru tiesības celt prasības pret valdi/padomi.

Šīs komerclikuma normas pāris gadu atpakaļ (ļaunas mēles melš, ka LB lobēšanas rezultātā) tika pamainītas mazākumam par sliktu un tagat lai šādu prasību celtu vajag būt 5 % no kopējā akciju skaita. Kas publiski kotētos uzņēmumos ar daudziem sīk,sīkiem akcionāriem ir neiespējami.

Mazākuma akcionāriem nav faktiski iespēju cīnīties parastā procesā kur prasītājs PIERĀDA savas pretenzijas pamatotību, jo viņiem nav nekādu iespēju tikt pie informācijas, dokumentiem.Pat akcionāru sapulces protokol izrakstu visticamāk laikā nedabūsiet.

Prasībā pret valdi/padomi valdes pienākums ir pierādīt ka tā rikojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks. kas jau ir sarežģītāk, kaut gan parasti šādas prasības ceļ administratori, kad tie ir tikuši pie dokumentiem un redz acīm redzamus slīpus darījumus. Atceramies Krājbanku un tās nu jau sodīto valdi.

Šis varētu būt profilaktisks līdzeklis, jo no tā ka arī panak šādu spriedumu, labums jau nav nekāds. 

Tas tā pa fikso. Attālināti varu un gribu piedalīties prezentācijas sagatavošanā.

Redzu to kā :  Problēmjautājums, Piemērs, piemēri no praskses, priekļikumi. Ja tādi ir. 

Laiks un vieta der. Tad tiekamies rīt, lai pārrunātu darāmo.

Par iepriekšējo diskusiju - demokrātija nav tā, kas veicina attīstību, cilvēku personīgā brīvība un brīvība nodarboties ar uzņēmējdarbību ir tas, kas veicina attīsību. Bet tas tik pat labi var notikt pie absolūta monarha, ja tas ir gana vieds un neapslāpē cilvēku iniciatīvu. Dienvidkoreja un Taivāna bija dikatatūras savā straujākās attīstības posmā. Līdzīgi kā Japāna un Vācija arī galīgi nebija demokrātijas 19. gadsimta otrajā pusē.

https://www.db.lv/zinas/apvienotas-fktk-un-latvijas-bankas-darbu-paredzets-sakt-2022-vai-2023-gada-496643

Nezinu, vai bija sheit publicets shi raksta links agraak, bet teema ir joprojam aktuala

https://www.db.lv/zinas/birza-ir-neizmantots-finansejuma-piesaistes-veids-valsts-uznemumiem-495138

Tāpēc ir jāmaina esošā situācija, ka birža ir pilnīgi neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem. Lielie valsts uzņēmumi un sabiedrība kopumā tikai iegūtu, ja 10% vai 15% akciju tiktu kotēts biržā," teica Grafs.

Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka uz biržu jāvirza tie uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums attīstībai. "Ja tas nav nepieciešams, tad tas nebūs aktuāli. Bet mums ir daudzi uzņēmumi, kuriem ir lieli investīciju plāni un nepieciešamība pēc finansējuma, piemēram, "airBaltic", "Tet", "Latvenergo", "Conexus Baltic Grid", "Augstsprieguma tīkls" un citi. Šiem uzņēmumiem ir svarīgi arī dažādot finansējuma avotus, lai mazinātu finanšu riskus. 

Bankām šāds finansēšanas veids nav vajadzīgs. Latvenergo, Altums un citi emitē aizņēmuma obligācijas ar fiksētu % likmi. Peļņa garantērta un fiksēta. Kāda jēga likt uzņēmuma kapitālā , ja var paņemt depozītu ar 0,05% un ieguldīt fiksētas likmes vērtspapīra ar likmi 2,8%-8%

Ja skatities tikai uz banku interesem, tad viniem, liekas, nekas nav vajadziigs. 

Viniem pat mees neesam vajadziigi... Kaa piemeers, Citadele banka, kurai min, komis. maksa - 10 eiro par darijumu   

Paldies Hermani un Kihot , ka esat gatavi darboties. 

Morāli atbalstu, bet tā kā esmu savus resursus saudzējošs, tad  uzskatu, ka pilnīgi pietiktu nosūtīt linku uz mūsu forumu, lai tas Fuktuka cilvēciņš palasa, te viss ir kā uz delnas. Protams, ja viņam ir kāda nojēga par fondu tirgu. 

Pa brīvdienām sarakstīju priekšlikumus FKTK. Skatīt te - https://docs.google.com/document/d/1sNJyi3cwM4ZNesHhSbwKPHCt2RRjBUeWF0yCvNMUhxE/edit?usp=sharing

Hermanim un Zippo nosūtīju uz e-pastiem atļauju rediģēt. Tie, kuriem arī ir ko teikt vai vēlas papildināt tekstu, dodiet e-pastu un iedošu piekļuvi ;)

Varētu ierosināt par kapitāla nodokļa ietvaros iezīmētu sociālo maksājumu daļu, lai krājas pensijas.

Manuprāt šāds ierosinājums "lektu ārā " no nodokļu sistēmas kā tādas.

Jo ir ienākumu nodoklis (policija , izglītība, valsts pārvalde, aizsardzība) un sociālais nodoklis (pensijas, pabalsti u.t.t)

Ja no kapitāla pieauguma nodokļa, kas pēc būtības ir ienākuma nodoklis automātā/izdalīt %  gribam uzkrāt arī pensiju, tad manuprāt sanāk ka gribam tikt cauri tikai ar vienu/ ienākuma nodokli.

Teorētiski arī šobrīd var no brīvi izvēlētas summas maksāt sociālo nodokli.Tikai tur laikam tad būtu vai nu pilna buķete, vai nedaudz apgriezta (bez apdrošināšanas bezdarbam) Uzkrāt tikai pensijai, bet nemakšt piem apdrošināšanu veselības apdrošināšanai laikam jau nebūtu pa česnaku.

>Kihots

Par 4.punktu. Formulējums nenorēkts, nevis "nepieciešams ievērot likumu", bet nodrošināt tiesību akta izpildes uzraudzību. 

Mums ir pietiekami daudz izteiktu apgalvojumu, ka likums tika ievērots no emitenta puses vai tas nav mūsu pienākums - kompetence no fuktuka, bet nedz kāpēc mēs šeit esam neapmierināti ar esošo situāciju. 

Par 8. punktu.

Pagājušajā nedēļā tieši šo jautājumu skaidroju pie VIDa.
Ja dividendes tiek ieskaitītas ieguldījuma kontā, tad tās ir jādeklarē gada ienākumu deklarācijā un jānomaksā nodoklis par tām, ja tāds nav nomaksāts. Dividendes savā grāmatvedībā jāiekļauj pie ieguldījumu konta pamatkapitāla un ņemot naudu ārā vairāk ar nodokli netiek apliktas.

Tam papildus, ja tiek saņemtas dividendes no kādas Eiropas valsts, tad šīs dividendes jādeklarē kā ārvalstīs gūtie ienākumi, kuri netiek aplikti ar nodokli (D1 veidlapa, ja pareizi atceros). Pat, ja piemēram UK par dividendēm nav bijis jāmaksā nodoklis, Latvijas likumdošana neprasa to darīt šeit.

Assets, ar ko Tu runāji par nodokļu jautājumu, un kādā veidā tika sniegta atbilde? Rakstiski?

Konsultanta vārdu neatceros. Konsultējos telefoniski, komersantu jautājumu sadaļā.

Tā kā mani arī interesē šis jautājums, parakņājos pa "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" un tur burtiski ir teikts šādi, pēc kā saprotu, ka par ārzemju uzņēmumu maksātām dividendēm, ja vien par tām ir ieturēts nodoklis, Latvijā nodoklis vairs nav jāmaksā (b punkts):

---------------------------

9. pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

...

2(1)) dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, ja par aprēķinātajām dividendēm, dividendēm pielīdzināmu ienākumu vai nosacītajām dividendēm uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tiek maksātas dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (šo atbrīvojumu nepiemēro, ja uzņēmumu ienākuma nodoklis ir samaksāts saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"),

b) ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no dividendēm, dividendēm pielīdzināma ienākuma vai nosacītajām dividendēm ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis;

Zippo, piekrītu, ka doma par nodokli ir ārpus ''komforta zonas''.

No otras puses pafilozofēsim:

Kā privātpersonai veidojas kapitāls lai pēc tam varētu maksāt kapitāla pieauguma nodokli?

Viens no vairāk izplatītajiem ir algots darbs maksājot visus nodokļus, kur pēc tā, kas palicis no nodokļu  nomaksas un dzīvošanas tēriņiem (starp citu dzīvošanas tēriņos visi maksājam PVN,NĪN, auto nodokli, akcīzes n. degvielai, utt.  )  cilvēks pamanās ietaupīt kapitālu lai nodrošinātu sev kaut cik jēdzīgas vecumdienas. – tie, kas kaut cik saprot no nodokļiem sapratīs cik daudz algotam darbiniekam paliek uz rokas un cik daudz uzņēmējam izmaksā darbinieks kopā.

Tad lūk, doma sekojoša, ka tā sauktajai ‘’dārgajai naudai ‘’, ''netto naudai'' ko privātpersona iekrājusi lai veiktu ieguldījumus  būtu tikai loģiski samazināt IIN un tajā skaitā iezīmēt SOC nod. jo vienreiz jau par šo visi nodokļi ir nomaksāti. Šajā gadījumā vismaz niecīgā soc nodokļa daļa ir kā mazs mierinājums, ka kaut kas paliek pašam un tiem kas beiguši aktīvās darba gaitas nodrošina soc. funkciju.

Šī ir pavisam īsā versija no garajām pārdomām par nodokļu slogu privātpersonām.