Savu nervu sistēmu nostiprināju pēc pagājušā gada marta trakuma, viens no tiem kas iefiksēja -25% no portfeļa, ļoti daudz literatūras tika lasīts līdz tam un zināju ka nedrīkst pārdot - bet ejot tam visam cauri prāts aizvēras. Bet  tālāk sakārtojot domas un atgriežoties akcijās - baltijas , konkrēti pagājušā gada novembris, uz šo brīdi ir atgūts viss zaudētais + vēl dažo procenti portfelim pieaudzēti. 

Negribas vairs atcerēties tā brīža sajūtas, bet tagad tas paliek kā ļoti vērtīga mācība.

P.s vienīgās akcijas ko marta nepārdevu bija Madara - kas loģiski arī uzrāda ļoti skaistus %. Arī sieva priecājas par pusgada paciņām..

Pagaidām lielākas problēmas man ir "labajos laikos" - ka neko vairs īsti negribas pirkt. Šobrīd Baltijā sāku nedaudz pārdot, jo viss aug griezdamies - lai jau ir pieejams vairāk naudas citām iespējām vai nākamajam pasaules galam. Mazus nazīšus paķēru tikko - un ar to gan iegrābos, jo -5%, -10%, pat -25% nebija pietiekami labs iemesls average down ASV spekulatīvajos tajā brīdī. Būtu pagaidījusi lielāku bedri un tagad/tuvākajos mēnešos dzīvotu laimīgi. 

Nevaru teikt, ka 2020. gada marts man kā ieguldītājam (ar visu to, ka man tikai pāris tūkstoši, nevis viss dzīves laikā uzkrātais kapitāls) bija emocionāli ļoti rožains, bet nebija tā, ka naktīs gulēt nevarētu vai gribētos vaktēt portfeli 24/7. Meklēju izdevīgāko no pieejamā un no pārējā distancējos - galu galā, citas krīzes pārdzīvotas, ar ko šī atšķiras. Papildus iestūķēju lielāku summu uzkrājošajā dzīvības, tas ir arī tas, ko turpinu darīt - regulāras iemaksas katru mēnesi + lielāka summa tad, kad tirgū ir kritums. Mulsina fakts, ka citi norāda, ka no uzkrājošās iegūst tikai IIN veidā, pagaidām mana doma ir attaisnojusies. 

@GintsN prieks dzirdēt, ka mācība nelika pagriezt muguru šim pasākumam kopumā. Madara man arī bijusi "veiksmes stāsts", tagad gan grūti saprast, ko darīt, jo klāt pirkt gluži roka neceļas, pārdot vairāk kā nelielu daļu no iepriekš iepirktā - arī īsti nē. Sēžu un domāju. Paciņas ir jauka lieta, varētu citi ņemt piemēru. Saņemtu no Augas dividendēs šampinjonus un boršču. 

MadaraZ man ļoti patika Jūsu priekšlikums- Auga Group peļņu izmaksāt šampinjonos

Par pirkšanu, kad līst asinis vai nažu ķeršanu - katrai situācijai var piemeklēt gudrus izteicienus, kas norādīs uz pretējiem virzieniem. Tāpēc nevajag šādus padomus uztvert burtiski. Manā izpratnē nažu ķeršana attiecas uz atsevišķām akcijām, bet "blood on the streets"- uz tirgu kopumā. Jāatceras, ka atsevišķas kompānijas var bankrotēt, bet tirgus kopumā ilgtermiņā iet tikai uz augšu.

@Charles - gudri izteicieni - tas ir viens, otrs - izmantot viņus tagad, apstiprinot savu tā brīža domu pareizību. Kad patiesībā varbūt nemaz nejuties tik pārliecināts. 

Ja tirgus nebūtu atguvies tik ātri un tādā apmērā kā tas notika - diez vai es tagad skaļi deklarētu, ka izdarīju pareizo izvēli. Bet tajā brīdī bija liela ticamība, ka iegūt varu daudz vairāk nekā zaudēt, jo cilvēki visu uztvēra ārkārtīgi saasināti.

@charles protams, var piemeklēt gudrus izteicienus, tāpēc vienmēr uzsveru, ka jāskatas uz katru kompāniju atsevišķi, pašlaik ir grūti iedomāties situāciju, kurā MSFT vai APPL aiziet pa burbuli. Tas var notikt, bet kādu laiku tas prasīs? Vienmēr iedomājos tos gudrīšus, kas pareģoja INTC galu... Un teica, ka INTC ir ne pārāk gudra ideja, pamatojot to ar AMD procesoru pārākumu. Iespējams tas ir bet nekādi ne strauji. Ne AMD nedz NVDA pagaidām ir visai tāli no INTC norakšanas.

Bet vienmēr ir jāskata konkrēta kompānija.

Man no augstākminētiem ir tikai INTC.

Tā kā šī ir mana dienasgrāmata, tad pret to arī atbildīgi izturēšos - piefiksēšu ne tikai brīžus, kad liekas - vo, es baigais ērglis - šis nu gan izdevās veiksmīgi, bet arī "dzīvi parasto" - reizes, kad es nolohojos, šaubos par veiktajām izvēlēm, savu maisu kolekciju, pašanalīzi/paškritiku. Pašai atskatam un citiem - kā nedarīt. 

Par psiholoģisko pusi runājot - visus iepriekšējos gadus pret savu naudu izturējos atbildīgi, ieguldījumus uztvēru pavisam normāli - kā ieguldījumus. Šogad pavilkos uz citu domāšanas veidu - sāku uztvert šo kā spēli, novirzījos no plānotā, rīkojos impulsīvi un nedisciplinēti. Uzvedos kā kārtīgs spēlmanis - pāris vieglās uzvaras radīja sajūtu, ka to būs vienkārši atkārtot, zaudējumiem sekoja mēģinājumi zaudēto atgūt, sekas šobrīd - gandrīz -30% no mana ASV akciju portfeļa, tiesa, zaudējumi (pagaidām) virtuāli. Pie automātiem mani nevar laist, nospēlētu visu naudu.  Jāatzīst, ka zināju, ka man šāds risks pastāv, bet tāpat iekritu - tajā brīdī ļoti pārliecinoši sev pamatojot, kāpēc daru to, ko daru. Vismaz mierinu sevi ar to, ka problēmu apzinos un esmu izveidojusi mehānismus, kā savu adrenalīna ķeršanas vēlmi padarīt mazāk kaitīgu. Mīnusus izsēdēt nebūtu tik traki, bet stipra vilšanās pēcgarša šodien.

Mīnusu nav jāizsēž, mīnusi ir jāfiksē. Pie nosacījuma, ja atverot pozīciju, ir konkrēti izejas definējumi abos virzienos. Ja definējumu nav, tad tā ir spēle un mīnusu izsēdēšana ir kokonizācija. Vērtspapīri nav spēle, tas ir nopietns darbs ar konkrētiem mērķiem un uzdevumiem. Vai jāfiksē plusi?? Smags jautājums !!! Pēc pieredzes, ļoti grūti nenofiksēt 100-200-300% peļņu, bet izsēdēt 500-1000% un vairāk. Praktiski neiespējamā misija. BET, pēdējā laikā sāk sanākt.

"Kokonizācija" ir labs vārds. Ja lietas tuvākajā laikā nemainīsies uz labo pusi, nāksies vien tos kokonus ravēt ārā. Šobrīd vilšanās sevī dēļ vien negribas palikt ar tādu mīnusu, ņemot vērā to, ka situācija mainās ne pa dienām, bet pa stundām - te 10% no kopējā ir uz augšu, te uz leju. Definēts netika nekas, tur arī tā lielākā problēma - bija zināms, ka svārstības būs lielas, bet nosacījumus pārdošanai sev pirkšanas laikā nenodefinēju. Procesa gaitā vairāki short-term kļuva par long-term - un tā nu gan nevajag darīt.

Par veiksmīgu lielas peļņas fiksēšanu - kas veicināja pozitīvas izmaiņas? Jo kārdinājums fiksēt jau ir milzīgs. 

es arī  aizņemšos vārdu -Kokonizācija 

Man konkrēti kokonizācija patīk. Tā prasa psiholoģisko līdzsvaru un noturību, bet pats galvenais - ja esi veicis savu mājas darbu pirms akcijas iegādes un commitment par akciju ir augsts, tad priecājos par katru krituma procentu un pērku klāt. Pamata doma ir tā, ka ieejas brīdī esmu atbildējis uz jautājumu - kāpēc. Ja pēc tam akcija paliek pievilcīgāka, tad ir fantastiska sajūta iepirkties ar discountu. Esmu iemācījies nepārdzīvot par 20, 30 vai pat 50% kritumu izaugsmes akcijai kura pat pēc šī krituma uzrāda 100% un vairāk pieaugumu. Kā teica viens investors- lielas svārstības tikai parāda ka uzņēmums ir dzīvs. 

 Šis der tikai ilgtermiņa investoriem. 

Man pašam mēģinot noķert labākos ieejas un izejas brīžus nav izdevies tik labi, tāpēc ar to pārāk neaizraujos, bet 5% no portfeļa esmu atvēlējis spekulatīviem darījumiem. (Tas tā lai interesantāka dzīve)   

Cits viedoklis. Krītošā tirgū NEDRĪKST piepirkt!!  Vecu vecs un klasisks noteikums, par to daudz diskutēts un vēl nesen tika atzīts par nepareizu rīcību. Piepirkt krītošu pozīciju, sauc par piramidēšanos. Sen atpakaļ lasīju pētījumu par pretējo, augošā tirgū iet ārā pa druskai. Pēc tā paša principa, ka piramidējoties krītošā pirkt klāt, bet pretēji, augošā pa daļām iet ārā. Tika ar cipariem pierādīts, ka šis princips arī ir neefektīgs. Es tomēr pieturos pie klasiskām vērtībām. Ja krīt, un esmu definējis, ka jāiet ārā, eju ārā, aimirstu, nevis pērku klāt ar domu:  ja būs, būs labi, ja nē, tad tā vairs nedarīšu. Un paradokss, ka šādi piramidējoties, labākā gadījumā, papīram izejot no mīnusiem, tas tiek nofiksēts bez peļņas, lai tikai stresu noņemtu un meirs mājās. Ticiet man, un nestrīdieties. (tehniskā analīzē ABC līkne nostrādā). Pameklējiet savās atmiņās un neatradīsiet vēsturiskos datus, ka piramidējoties uz leju esat daudz nopelnījuši. Piramidēties uz augšu, cits stāsts.

Paldies abiem, ļoti noderīgi dzirdēt dažādas pieejas. Laikam man pašai psiholoģiski virtuāls mīnuss nav traģēdija, bet ar nosacījumu, ka esmu pārliecināta par pirkumu - arī starp šī brīža mīnusniekiem ir tādi, kuros labprāt ieliktu vēl. Tos, kurus pirku ar "ui, 10% un tad taisīšos vaļā" - un tad izsēdēju +10% un sēžu ar -20% - no tiem, protams, pa gabalu turētos. Ja cenas kritums būtu atsevišķām akcijām, stāsts būtu viens (kokonizācija), bet šobrīd izskatās, ka tāda situācija ir gandrīz visās - lai cik labas ziņas par uzņēmumu X neparādītos, tendence tāpat ir uz leju. Būs aktīvie treidotāji savu naudiņu "to the moon" aizsūtījuši ar DOGE.X. 

Citās ziņās: šonedēļ Baltijā pārdevu dažas mazās pozīcijas, nedaudz Gāzes, papildināju savu Tallink. Viss kaut kā burbulīgi, bet varbūt es pati vienkārši esmu sākusi raustīties vairāk. 

@Hermanis 11:00 - man tālu nav jāmeklē, šī brīža sliktā situācija ASV akcijās radās tāpēc, ka pie maziem "dips" tik metu iekšā, tie dips turpinās jau cik ilgi. Beidzot nācu pie prāta un pārstāju. 

Hermani, piekrītu ka piramidēties uz augšu ir klasiski pareizāk. Un bieži to arī izmantoju. Esmu piepircis pat  ATH brīžos, ja ir ceļavējšs un kompānijas savu performanci tikai uzlabo.

Bet, tirgus bieži krīt bez iemesla. Ja kompānija kurai redzu ilgtermiņa perspektīvi uzrāda labus finanšu ciparus, bizness attīstās, bet tirgus izpārdošanas brīžos akcijas cena krīt tad piramidējos uz leju. 

Galvenais redzēt atšķirības starp akcijas cenu un biznesu. Tas nav viens un tas pats.  

Arī īsti neesmu liels atbalstītājs idejai "ja nokritīs par XX%, tad piepirkšu vēl klāt". Jo ja cena krīt zemē, tad tam varētu būt arī fundamentāli iemesli. Pasaulē ir n-tie gadījumi, kad kompānijas tā arī nav spējušas atgūties pēc saviem kritumiem vai arī tas ir prasījis milzīgu laika sprīdi. Tomēr ir brīži, kad ir pieļaujams, piem., ja esi nodefinējusi, ka pirksi to kompāniju nākamos 6 mēnešus X. mēneša datumā neskatoties uz cenu svārstībām vai ja esi vairāk kā pārliecināts, ka kritums ir bijis īstermiņa kāda milzīga akcionāra aktivitāšu dēļ vai kāda neglaimojoša sižeta / ziņu parādīšanās dēļ. Bet tā.. jaunajiem īsti nevajadzētu aizrauties... labāk pirkt akcijas, kuras kāpj... skat kā Tesla vai kriptovalūta auga pēdējos gadus 

P.S. es nesaku, ka jāpērk Tesla vai kriptovalūta...

Laikam jau galvenais - neieiet nedomāšanas fāzē. Pēc pīļu dīķa miera tie XX% lēcieni uz augšu sagrozīja galvu, jārēķinās gan, ka tādi pat viņi var būt arī uz leju - un ja no tā bail, tad aiztikt tik spekulatīvas lietas nevajag vai nu vispār, vai tam izmantot nelielu % no kopējā. Nu, vai - ja cilvēkam vairāk prāta, izmantot stop loss. 

Ar piramidēšanos uz augšu (=averaging up?) - kā pašam sev nošķirt domāšanas procesu no "mana stratēģija ir šāda - pārdodu, ja nokrīt līdz X, pārdodu, ja paceļas līdz Y, stingri pie tās turos" no impulsīvas plāna maiņas, kas liek visu izplānoto stratēģiju izmest pa logu? Jo tirgošanās pašai ar sevi (vismaz man) ir problēma - nebija jau tā, ka vienā skaistā dienā vienkārši izdomāju - ai, nevajag man naudu, gribas sēdēt mīnusos.   

Man palīdzēja, kad es reāli uz papīra aprakstīju savu stratēģiju - gan kompānijas izvēlē, gan pirkšanas iemeslus, gan arī pie kādas cenas, laika vai notikuma faktora esmu gatavs pārdot akcijas. Tad kad investīciju stratēģija "stāv" galvā, tas īsti nestrādā, bet papīrs... vot tā ir manta!  Jo labāk būsi aprakstījusi stratēģiju, jo vērtīgāks papīrs būs! Un pēc n-tiem pieredzes gadiem sapratīsi, ka cilvēki gatavi apmaksāt pusdienas tik, lai varētu ielūkoties papīra gabaliņā, kurā esi aprakstījis investīcijas plānu... kas Tev ir nesis naudu visus šos gadus.

Tas, ka disciplīna mēdz klibot, tas jau ir cits jautājums... 

@hermani, pilnīgi mierīgi apstrīdu tavu viedokli, spekulējot viņš būs pareizs, investējot ne velna. Varu pierādīt ar daudziem piemēriem, ok, piem ABBV: pirmoreiz nopirku viņu 2018 g martā/aprīlī 100@91.02, piepircis klāt esmu, pārdevis ne reizi, 2019 vidējā cena krīt 120@88.16, 2020 125@87.49.

Pašlaik ļoti noželoju, ka zem $70 vairāk nepapildinājos, nepiramidējos.

Dividendes 2018 - 288

2019 (pieaugums par 10% aptuveni) 482.5

2020 (pieaugums par 10% aptuveni) 584.1

2021 (pieaugums jau sen izziņots par 10%) līdz gada beigām ienāks 650, kopējās div uz gada beigām uz 2K. Esmu ļoti apmierināts

Un tagad pasaki, kāda velna pēc man būtu šī naudas pelnīšanas mašīna vispār jāizskata uz pārdošanu??? Kamēr dividendes varu uzskatīt par drošām, kompānijas politika netiek mainīta, kāda nozīme ko tas papīrs maksā?

Ne reizi neesmu jutis apdraudējumu savam kontam ABBV dēļ. Protams, ja mainīsies fundaments - pārdošu, bet ne papīra cena to noteiks. Pašlaik esmu jaušeit minējis HAS, par kura fundamentu sāku šaubīties - var aiziet uz pārdošanu, bet ne savas cenas dēļ, kas varbūt nav pārlieku jauka, kā es gribētu, bet nodrošina plusus.

mans viedoklis par pārdošanas limita noteikšanu ir diezgan skeptisks, bet treideriem un tehniskās analīzes speciem tas noteikti der.

Kāpēc?

Piemēram: ja nosaku pārdošanu pie akcijas cenas kāpuma +50%, tātad jāpārdod.

Bet, ja tajā laikā uzņēmuma apgrozījuma pieaugums +35%, peļņas pieaugums +45% un peļņas marža augoša ~+5% gadā. 

Es nepārdotu pie 50% pieauguma, jo tendence ir augoša un pārdotu tikai, ja brīvi resursi nav un ir labāks ieguldījums parādījies.  (piemērs tīri ilustratīvs)

Treks. Sāksim ar definīcijām. Ja mērķis ir saglabāt līdzekļus, un pie nosacījuma, ka ik pa brīdim lieku klāt, no savas pamatnodarbes, kur pelnu, Tava aprakstītā situācija ir OK. Ja  vērtspapīri ir ne tikai līdzekļu saglabāšana, bet gan peļņas avots (ar naudu pelnīt naudu, un to uzskatīt par darbu), ir pilnīgi cita pieeja. Kokoni nav pieļaujami. Izejas punkts, pie mīnusiem, ir konkrēti definēts, izejas punkts pie plusiem, tur pilnīgi cits stāsts. Ja katru dienu vētrspapīriem velti 4 vai vairāk stundas, tad tas jau sāk pārvcērsties par patstāvīgu darbu. Ja tas ir darbs, ir jāpelna. Manā skatījumā, bez 2000-3000 EUR pieauguma, ko katru mēnesi ņēmt ārā un nomaksāt nodokļus, nav vērts strādāt. Tātad, gadā jānopelna vismaz 30 000 EUR. Ja pieņemam, ka labi  nopelnīt ir 20 % no kopējiem aktīviem gadā (daudz tādu nav, kas sistemātiski gadu no gada tā pelna, vidēji 10-15%, un tad ne katru gadu) Ir vēl arī inflācija, kura jāsedz. Bez 200 000 - 250 000 EUR kopējo aktīvu, šo lietu par darbu nav vērts uzskatīt. Manā skatījumā, mazākais pus miljons aktīvu, lai varētu sākt runāt kā par pamatdarbu, kas sedz dzīves tekošos izdevumus un paliek vēl pāri ko novirzīt uzkrājumiem. Secinājums: mēs te esam ļoti dažādi, un stratēģijas katram gadījumam ir ļoti dažādas, un bieži vien diametrāli pretējas. 

Hermani@ joprojām nepiekrītu. Ja skaties tikai no savām pozīcijām, ok - tev tavas vajadzības. Varu tev definēties sekojoši: MANS mērķis ir sasniegt situāciju, kurā dividenžu ienākumi spēj segt manus izdevumus. Tas nav nereāls, ir izdarāms. Teikšu tā - jau 10 gadus (pašlaik rit 11) nestrādāju algotu darbu, iepriekšējās investīcijas (tieši investīcijas nevis algots darbs) šo periodu ir labi nodrošinājušas, eju uz situāciju, ka tāda varētu būt arī nākotne. Kāpēc gan situācija, kur mans portfelis nodrošina dividend yield virs 5% būtu slikta? Kokonā vai ne tajā. Ok, man nav 2-3K mēnesī, bet mani izdevumi arī tādi nav. Principā, ja sev spēju nodrošināt 15K gadā no dividendēm - mani pilnībā apmierina. Es skatos tikai no savām vajadzībām, par pārējo nospļauties. Mana dzīve man atļāvusi ārpus C19 ziemot siltākās zemēs, atļāvusi ceļot, atļāvusi apgūt daudz interesantu lietu.

Teikšu tā  - mans skatījums uz fondu tirgu, ka pirmkārt tas ir kompāniju tirgus, nevis akciju tirgus, otrkārt -spekulācija ir advanced level, investēšana - basic. Domāju, ka tiem, kas sāk un vispār grib sajust kā nopelnīt nečakarējot sev nervus būtu jāsāk ar basic, nevis advanced

Treks. Un tieši tāpēc, ir jāsāk pareizi. Klasiskās pamatnostādnes neviens vēl nav atcēlis. Jā, jāsāk ar basic, un tad kad ir kāda sajēga un pamatzināšanas, var sākt izstrādāt savu individuālo pieeju. Man viņa ir radikāli atšķirīga no pamatnostādnēm. BET, esmu studējis, un apguvis pamatus ne pa jokam. (piektdien atkal lasu lekciju jaunajiem analītiķiem par vērtspapīru tirgiem, un stāstu, kā ir pareizi pašos pamatos). Tamdēļ arī varu gudri runāt, ka zinu, kā ir pareizi, un varu atļauties darīt nepareizi, jo jebkurā brīdī varu atgriezties pie pareizā virziena. Tava pelnīšanas stratēģija arī nav slikta, BET nejauc galvu iesācējiem. Viņiem pirmkārt ir jāzina, kā ir klasiski un akadēmiski pareizi, un pēc tam mēs varam viņiem galvu čakarēt ar dažādām neordinārām pieejām. Ir jāiet ārpus rāmjiem, jā, bet ir jāzinā rāmja iekšējās robežas, lai ir kur atgriezties kļūdas gadījumā. Ja Tu nezini pamatrāmja robežas, tu aizpeldi velns zina kur, jo nezini, uz kurieni atgriezties izejas pozīcijā. Pilns tirgus pašlaik ir ar šādiem peldētājiem. Jānoķer tikai pareizais brīdis un pozīcija, lai lielajiem puikām palīdzētu viņus izģērbt.

Parakos senākās tēmās - karš starp "kokonistiem" un "stop loss" nometni ir jau no foruma sākumiem un - acīmredzot - nekāds kopsaucējs pa šo laiku atrasts nav. Rēķinos ar to, ka esmu gurķis un dabūšu brāzienu (turklāt no abām nometnēm), bet šobrīd patīk doma par to, ka vērts ņemt labāko no abām pieejām.

Dividenžu akcijās (kas tomēr ir lielākā daļa mana portfeļa) - varu atļauties kokonus, ja man par to turēšanu tāpat kontā ienāk nauda. Kokoni gan nenozīmē, ka akcijas nepārdodu, ja rodas būtisks iemesls to darīt (Kihota minētie notikuma faktori). Treka pieeja šajā ziņā patīk. Pērkot dividenžu akcijas gan tāpat lūkoju pēc iespējami labākā ieejas punkta, nevis pērku pirmo potenciāli labo lietu.

Spekulatīvajās kokonus neturēt. Domāju gan par to, cik lielu % no iegādes cenas noteikt stop loss, jo svārstības ir milzīgas - tā katru otro dienu stop loss var izsist. Par peļņas fiksēšanu jautājums vēl joprojām neskaidrs, jo, no vienas puses - labāk paņemt 10-20% nekā palikt bešā, tajā pašā laikā - paņemsi tos 10-20% un palaidīsi garām tiešām lielu peļņu. 

Prieks, ka iesaistās pieredzējuši cilvēki ar dažādām pieejām. 

Hermani@ Piedod, protams, bet tas, ka lasi lekcijas man neko nenozīmē. Mana pieredze ir skatīties SAVA maka virzienā (kontā) - un arī daudz esmu saņēmis banku analītiķu, finansistu padomus, ko priekš sevis arī esmu klasificējis, ka ja saprot, kas ir dividendes un ka šāds portfelis ir mazāk pakļauts riskiem - protams, saprātīgi lietojot - tas ir daudz labāks par šo tevis nosaukto klasisko pieeju. Man nekas pret viņu nav, esmu pamēģinājis, sapratis, ka mani nervi man svarīgāki, rezultāts labāks šādi, uzskatu, ka varu teikt, ka mana pieeja tāpat nes naudu un tas ir svarīgākais. Esmu arī ļoti slinks, un nekustēšos, ja vien būs iespēja; mani pieaugošie portfeļa dividenžu 5% par galvas nelauzīšanu mani ļoti labi apmierina.

Nemēģinu uzbraukt, neinteresē. Esmu gatavs savu portfeli uzrādīt un par to runāt. Konkrēti. Par katru kompāniju, jo tas ko šeit aizmirst parasti - standartā - ka aiz katras akcijas stāv kompānija, kas tad arī visu nosaka. Nevis papīra uzvedība.

1) dividendes ļoti korelējas ar akcijas cenu 2) nevesela kompānija pārtrauks viņas palielināt - sarkans karodziņš, 3) neviena kompānija ilgtermiņā nespēs maksāt dividendes, ja nauda nav nopelnīta, bilances cipari rokās, brilles (ja vajag uz acīm) - signāli ir

Atzīšu, man nepatīk termins Kokonisti, galvenais šeit darbojoties ir nopelnīt, kaut kas ir jāzin, bez tā - nu nekā, tomēr Spekulantu pieeja, ja viņa atbilst sajūtām - lietojiet, ja atbilst sajūtām Investoru pieeja, tad lietojiet to. Tā ir vienkāršāka. Definēt, kas tu pats esi - ir galvenais. Nevis dogmas. Es sev esmu definējis, kas es esmu, dividendes uz 150K portfeli mani apmierina, spēju sevi netraumējot to menedžēt.

Arī, kad paņēmu menedžēt draudzenei portfeli (C portfelis, zinātāji sapratīs) - viņai definēju, 5 gadi - aizmirsti to naudu, un godīgi sakot, 5 gadi arī nav liels termiņš, 10-15 gadi vairāk liecinās vai pieeja ir pareiza vai nepareiza. Sievai pateicu tieši to pašu (B portfelis).