Šo apzīmējumu citēju no lasītās diskusijas, piekrītu, ka pozitīvas asociācijas neizraisa. Nebūtisks jautājums - ja "kokons" izsēdēts un pārdots ar peļņu, vai tas vēl aizvien skaitās "kokons"? Ja atšķiras tikai laika posms?

Par citām tēmām - gribēju pati saprast, kāda atdeve no Baltijas akcijām šo 3,33 gadu laikā bijusi - ņemot vērā saņemtās dividendes un peļņu no pārdotajām akcijām, neņemot vērā nodokļus (dividendēm piemēro banka, izmaksas no ieguldījuma konta nepārsniedz iemaksas). Iekļauti arī indeksu fondi bankā, to apjoms gan ir neliels. Iekļautas komisijas par akciju iegādi (sākumposmā tādas tika piemērotas), nav iekļautas komisijas par akciju turēšanu, jo tās netiku pievienojusi nevienas akcijas cenai, turklāt bija nebūtiskas.

Šobrīd sanāk +30,14% visā periodā (no 2018. gada janvāra), vidējais uz skatīto periodu - 3 gadi un 4 mēneši - ir +9,13% gadā. Tagad gan domāju, cik pareizi vispār šādi aprēķini ir, ņemot vērā to, ka sākumā ir pavisam cits akciju skaits un summa, bet tā kā tas ir tikai savai atskaitei, droši vien nav būtiskas nozīmes, turpmāk jau pamats būs tas pats. 

Es saprotu, un zinu, ka šeit prevalē spekulantu pieeja, kas nav nedz slikti, nedz labi; tikai vienpusēji.

Par Baltiju es nevaru runāt, jo man ir tikai Šauļu banka, kas pirkta pēc Ventspils naftas atpirkuma, rezultātā 1 akcijas cena ir zem 0.18 - pateicoties tam, ka Šauļi dividenžu veidā dalīja savas akcijas, pirkuma brīdī pēc atmiņas tā cena bija ap 0.28. Tā kā šinī gadījumā nav jārēkina valūtas kursi, tad pirkšanas datumu pārdošanas brīdī VID atskaitē norādīšu aptuvenu, tik vien, lai piemērotos15% kapitāla pieauguma nodoklis. Sen tas bija.

Joprojām neuzskatu Baltiju par sev interesantu, bet tas pilnīgi nepamatots subjektīvs viedoklis. Kaut vai tāpēc, ka par korporatīvo kultūru šeit nav ne mazākās jausmas - standartā. Man šķiet - tas ir lieks risks.

Nemoci sevi ar šo definīciju. Tev ir peļņa, tātad viss kārtībā. Vai Bafets ir kokonists???

Treks, mierinājumam - diskusijā otra nometne tika nosaukta par stoplošiem - tā, ka viss ir līdzsvarā. 

Jāizmanto šī iespēja un jāievāc maksimāli dažādi viedokļi un stratēģijas, jāsaprot, kā labāko un sev piemērotāko no tā iekļaut savā plānā. Sevi definēt nav tik viegli, jo saprotu, ka neesmu 100% viens vai otrs - pamats gan noteikti ir investēšana ilgtermiņam + dividendes. Tomēr neredzu iemeslu neizmantot labas iespējas, ja tādas pēkšņi parādās. 

Ar Baltiju sāku tāpēc, ka viss šeit ir vienkāršāk - nebija jāmeklē brokeris, izmantoju to pašu banku, ko ikdienā, ar nodokļiem arī viss ir skaidrs un vienkārši. Uzņēmumu ir tik, cik ir, fakts, bet iesākumā tas padarīja dzīvi vieglāku. Pagaidām neteiktu, ka par pašu tirgu būtu kas slikts sakāms - tikai vienu reizi sanācis nopirkt nelikvīdu akciju, bet to tikko pārdevu ar peļņu. Šobrīd viss skrien vertikāli, izskatās, ka drīzumā veiksmīgi atbrīvošos arī no tām, kuras nākotnē vairs nevēlos redzēt savā portfelī. 

Bafets strādā pēc manas stratēģijas, jo tā mums ir vienāda

Kaustins = Bafets

Esmu sliņķis pēc definīcijas, spēju izlasīt daudz infas un mēģināt analizēt. Skaidrs ir viens, katrai pozīcijai ir jāsaprot savi mērķi un atbilstoši tam jārīkojas, mans piemērs HAS - ok, pagājušogad piekāru domās viņam sarkano karodziņu, steiga jau nekad nav, joprojām domāju, varbūt izdodas izvilkt līdz ex-div date, un pēc tam likvidēt pozīciju. Šī kompānija ir iekļuvusi slēdzamo listē, tātad tuvākajā laikā tiks slēgta.Vienalga vai kāps vai nekāps. Skatīšos citas iespējas. Izbrīna, ka acīmredzami tai skolā nemāca neko par dividenžu stratēģijām, kas pasaulē ir ļoti populārs trends. Galu galā div ir vienīgā klasiskā cietā vērtība, kas ieripo kontā. Pārējais, kas rodas no kapitāla pieauguma -lai izmantotu tātad ir jāpārdod.

Esmu minējis, ka sāku ar ieguldījumu fondiem, kuru peļņa uz doto mirkli ir reizinājums ar 2.5 aptuveni, un es pateicos dieviem, ka man piemita saprāts nevis slēgt pozīcijas, jo pēc pirmā pirkuma 3 gadus es nosēdēju kokonā, bet ik mēnesi pirkt pirkt pirkt.

Nu nevar pasūtīt sev peļņu nākamgad šeit, investē tikai brīvo naudu nevis naudu ko zini, ka nevajadzēs nākamgad.

@Treks - tajā skolā mācīja par utiliem un dispersijām. Par akcijām bija no sērijas - tādas ir. Tāpēc varu mierīgi teikt, ka mācības, ieguvumi un zaudējumi ir pilnībā manas. Neminēšu skolas nosaukumu, jo neko labu par šo pieredzi īsti negribas teikt - ja neskaita to, ka ieguvu lielāku interesi par ekonomiku/finansēm, pārējais bija - emm, ķeksīša pēc. Esmu kokonists savā būtībā, ja jau pēc pirmās vilšanās paliku un to pasākumu tomēr pabeidzu. 

Dienasgrāmatas sākumā neminēju, bet iepriekšējā izglītība bija absolūti citā lauciņā, esmu humanitārais cilvēks. Ja es varēju ar savu izglītību/pieredzi turēt līdzi tās iestādes ekonomikas bakalauriem, situācija ir tiešām bēdīga, manuprāt. Priecājos vismaz par to, ka iestādes stipendiju uzreiz varēju novirzīt saviem uzkrājumu mērķiem. 

Ja godīgi, tad man nav vispār nekāda izglītība. Ja neskaita vidējo. Universitātei domātajos gados bija PSRS sabrukums, kāda vēl izglītība; vēlāk jau savs bizness...

Tālāk jau pašmācība un dzīva interese par naudu, ko vajag iespējami daudz un vēlams ātri ;) Diezgan daudz naudas nolēju mēģinot spekulēt, paldies dievam - pašlaik viss nokompensēts ar uzviju. Iepazinos ar Kanādas Nacionālās bankas (NA.TO) investīciju portfeļa pārvaldnieku, diezgan daudz ko pa vietām manā galvā salika, tā kā spekulanti var baudīt šo spēli - spekulants pret spekulantu, šie trokšņi mani nespēj izsist no pozīcijas. Esmu stabils savā pārliecībā, ka jāskata tikai fundaments.

Nedaudz brīnos, ka mans "vajag daudz un ātri" atnāca ar trīs gadu nobīdi, ha. Teorētiski taču vajadzētu palikt gudrākai ar laiku. Par mācīšanos no pieredzējušākiem cilvēkiem - neatsverami. Nedaudz trūkst sava veida sacensības līdzīga vecuma/ienākumu kategorijā, bet no otras puses - labāk skatīties uz ambiciozākiem mērķiem un tos nesasniegt, nekā apmierināti grudzināt, ja rezultāti ir viduvēji - bet bišķi labāki nekā kaimiņam. 

Interesanti, no aktīvajiem foruma komentētājiem ir vēl kāds, kurš akcijās iegulda daļu mirstīgā cilvēka algas, nevis ieguldījumiem nopelnījis ar savu biznesu? Jo tos ciparus un apjomus tomēr grūti salīdzināt - runa par 10-20k vai 150-200k. 

Citās ziņās: Šodien redzu atgūšanos +3-7% apmērā gandrīz visās savās ASV spekulatīvajās, izskatās, ka sēdēšana nebūs nemaz tik briesmīgi ilga. Protams, varbūt jau rīt varēšu ziņot par to, ka šī bija viltus trauksme. 

PS. Par mērķiem un sacensību: domāju uzkrājumu/investīciju apjoma ziņā, nevis atdeves %, kas atkarībā no stratēģijas būs pavisam atšķirīgs. 

Manuprāt, lielākā daļa sāk ar uzkrājumiem no algas. Tas ir arī mans gadījums. Sāku pirms 17 gadiem. Nu jau pāris gadus portfeli no ārpuses vairs nepapildinu, mani apmierina tā izaugsme uz buļļu tirgus un dividenžu rēķina.

Vai mani apmierina manu portfeļa izaugsme? Gan jā, gan nē. 2018, kad uzsāku savu dividenžu A portfeli, bez investīciju fondiem LV bankā IB kontā man bija atlikuši aptuveni 45K, šķiet nākamajā gadā piemetu vēl 10 klāt, uz šodienu mans IB konts ir izaudzis līdz virs 150+K, no kuriem nepilni 42K ir kredītplecs. Rezultāts nekādi nav slikts, bet joprojām nepietiekams, lai dzīvotu no dividendēm, kas tātad ir mans nākamais mērķis. Un uz kuru nesteidzīgi iešu mēģinot sabalansēt investīciju drošumu ar ienākumu (potenciālo).

Joprojām neesmu spējis atkārtot ILMN (100@66 pārdots 100@21 sasniegumu, kuru pat pārdodot par ātru 2017 gada 31. dec, tikai tāpēc, lai uzstartētu div akciju portfeli 2018, neieguvu 300+ par akciju. Bet nu man vairs nav tik ļoti noveicies.

Es nezinu kā var motivēt tas, ka kāds piepeši neēdīs (figurāli) tikai lai apietu investīciju palielināšanā. Kaut kādus gadus braucu ziemot uz Taizemi :

1) cenu līmeņi ir daudzkart labāki kā LV

2) pārtika arī labāka

3) klimats - stipri skarbs, bet - ja patīk siltums, tad kāpēc gan ne... Man ziemas nepatīk, tajā pašā laikā diemžēl neesmu tik bagāts lai gan LV, gan Thai turētu jahtu un moci, kas ir mani hobiji - līdz ar to Thai mocījos ar šausmīgu garlaicību. Kad kādus 5-6 gadus bieži tur dodies - tas kļūst ārkārtīgi pierasti, un sen jau vairs nekas nepārsteidz kā pirmajā reizē.

Ja ir mērķis - dodies uz to.

Jālabo - ILMN pārdots 218

Pats smieklīgākais, ka sākot dividenžu portfeli, man nācās lauzt savus iepriekšējos paradumus - pārorientēties no "ķert cenu līmeņa caursišanu" uz "nažu ķeršanu", kaut gan tas arī gadās reti, drīzāk formulējums - meklēt labākus ieejas punktus. Bet nekas, tagad rit ceturtais gads, esmu mazliet piešāvies. Un jā - spekulācijai opciju kontrakti, kas man tīri labi patīk, bet ar savu risku

''Interesanti, no aktīvajiem foruma komentētājiem ir vēl kāds, kurš akcijās iegulda daļu mirstīgā cilvēka algas, nevis ieguldījumiem nopelnījis ar savu biznesu? Jo tos ciparus un apjomus tomēr grūti salīdzināt - runa par 10-20k vai 150-200k. ''

Es - gandrīz gadu atpakaļ esmu sācis ieguldīties Baltijas akcijās.
Krāšanas paradums izstrādājās mēģinot sakasīt pirmajai iemaksai hipotekārajam kredītam.
Kad nepieciešamā summa tika sakrāta, nākamos mēnešus daļu no algas pārpalikumiem sāku stumt akcijās.
Žēl, ka nesāku to darīt ātrāk.
Jāsaka gan, ka esmu čaiņiks. Izglītība - man ir maģistra grāds, bet ķīmijā.

Es gan teikšu savādāk - pie katras naudas summas ir jāpierod, jāsarod; es sāku ar 3K LVL aptuveni 2001 ar ieguldījumu fondiem, tas aizveda tālāk uz akcijām, bet protams, tolaik es pelnīju visai labi - virs vidējā. Un visu, ko varēju vienkārši atdevu investēšanai. Arī tie 3K lati sanāca, ka man kontā parādījās nauda no kompensācijas sertifikātiem, kurus tolaik paskatoties uz saviem tēriņiem krogos, vienkārši negribējās notrallināt. Un tad jau sākās azarts - vēl jānopērk, vēl un vēl. Rezultāts galā sanāca labs, no tās naudas joprojām sedzu pašreizējo dzīvi.

Jā, labošanas iespēja forumā par skādi nenāktu. 

@Charles - vai portfelis tika saglabāts un papildināts arī krīžu laikā? Grūti iedomāties investoru izjūtas 2008. gada krīzē, tajā pašā laikā bija jūra iespēju. 

@Treks - motivē nevis kāda cita figurālā neēšana, bet tas, ka pats sevi turi formā - nepērc liekus krāmus, saproti, kas ir tās lietas, ko vajag un tās, ko tiešām izbaudi - tad viegli atbirdināt lieko un "keeping up with the Joneses". Zinu, ka mani bez 5 minūtēm 20k man sagādā daudz lielāku gandarījumu, prieku un sirdsmieru kā jebkura lieta, ko es varētu par to naudu nopirkt. Un lielāks kaifs ir noķert labu darījumu tirgū vai redzēt, kā kontā ieripo dividendes, nekā iet un tērēt vienkārši tā - aiz neko darīt. Turklāt patīk celt savu latiņu augstāk - un tā kā mazāk tērēt man padodas labāk nekā vairāk pelnīt, to arī izmantoju. Budžetu uzraugu kā vanadziņš. 2020. gadā ieguldīju 44,46% no visiem saņemtajiem līdzekļiem, 2021. gadā gribētos, lai tie ir vismaz 55%. Šī gada janvārī - martā tie ir 90,91%, tiesa, lielā mērā uz pagājušā gada uzkrājumu pamata. 

Kredītplecs mani biedē un droši vien vēl ilgi (ja ne principā) turēšos no tā pa gabalu. Opcijas varētu apsvērt, bet jāizglītojas un jāmeklē cits brokeris, abi prasīs kādu laiku.

@laborants - sveiciens no pusčaiņika čaiņikam, tādā gadījumā! Sanāk, ka sāki pirkt tieši lielā krituma laikā?

madaraz@ tad jau mums diezgan viss līdzīgi. Man tieši tāpat bija, krāmus nē nē, nauda investīcijām prioritāra, tas jau iegājies tā, ka pašlaik tomēr sev atgādinu, ka ir jāpaspēj arī padzīvot. Jo laiks arī ir nezināmi terminēts resurss.

2008.gada krīzi pārdzīvoju veiksmīgi. Darbojos tikai Baltijā. Tolaik mans portfelis bija neliels un es pārsvarā pirku uz īsu periodu un tad tā laimīgi sagadījās, ka paspēju atbrīvoties no lielākās daļas pirms krīzes. Bet bija arī zaudējumi. Grūtāk bija uzsākt pirkt, kad akcijas atsāka augt, jo nebija pārliecība, ka viss ir cauri. Papildus apstāklis, kas ietekmēja tirdzniecības stratēģiju - nebija nekādu nodokļu, bet komisijas bija lielākas kā tagad.

Ar pašu krituma maksimumu nokavēju, sāku jūnijā - daļa jau bija atguvusies.
Katru mēnesi ieguldu vienādu relatīvi nelielu summu - nebija tā, ka sāku ar pāris tūkstošiem, bet ar pāris simtiem un uzreiz diversificējos.
Portfeļa vērtības pieaugums ir skaists + dividendes arī ir skaisti.
Būtībā dividendes jau dod gana labu atdevi un akciju vērtības pieaugumu uztveru vairāk kā bonusu. Kaut arī skaitliski pēdējais ir krietni pārāks par dividendēm.

@Treks - piekrītu, jāpapriecājas arī kādreiz. Tas gan ne vienmēr maksā daudz $$$, par laimi.  Tagad dilemma par auto iegādi - tā kā vajadzētu, bet negribas tādu gabalu izcirst no ieguldījumiem. 

Nevarētu teikt, ka jūtos kaut ko palaidusi garām pēdējo gadu laikā, samazinot savu naudas patēriņu krāmiem, arī no citiem man aktuālajiem skatupunktiem (minimālisms/atkritumu daudzuma mazināšana) mazāki tēriņi nevajadzīgām lietām ļauj iegūt ne tikai naudas ziņā. Jūtos brīvi. 

@Charles - paldies par info! Iepriekšējā komentārā likās, ka runāji par "buy & hold", tāpēc gribējās pārliecināties. 

@laborants - kuras ir tās veiksmīgās? Šogad dividenžu ziņā paspēju papriecāties par TKM1T, aizdomīgi labi par spīti visiem vīrusiem un ierobežojumiem. 

Nus par pēdējiem 5 gadiem ir gandrīz 10 uzņēmumi ar vidējo dividenžu ienesīgumu virs 5%.
Atkarīgs protams, kā rēķina un kad nopērk.

Es domāju, ka visi, kas ir uzgājuši uz investīciju ceļa (vienalga vai spekulācija vai investēšana) nākotnē to nenožēlos - un gan jau katrs pats izvēlēsies pareizo veidu, kā to iet. Piebeidzot nervus ar spekulēšanu vai saglabājot ar investēšanu. Esmu pamēģinājis abus, man vieglāks un pareizāks ir pamatā investīciju ceļš, kaut gan nevairīšos arī no spekulācijas, viss, kas padara manu kontu bagātāku ir derīgs (akciju sakarā, ne kādu citu lietu)

Man nākamo gad paliks pussimts, un ja man būtu vēl gadi 100  - nešauboties varu teikt, ka dažus miljonus savā kontā dabūtu.

Ir patiešām tikai priekš sevis jādefinē - kā to lietu darīt. Internets ir lieliska lieta, zināšanas un infu var iegūt nosacīti neko nemaksājot. Visi pieredzes stāsti vien ir ko vērti. Tikai dogmām nevajag pieķerties.

Jā, es izmantoju kredītplecu, tomēr ar domu, ka kontam ir jaspēj pārdzīvot 50% kritums - ok, ar nervu bendēšanu, bet tomēr. Margin calls ir draņķīga lieta.

Mašīna, jā - man tā arī sāpīga tēma, negribu izņemt 30K no investīcijām, bet apnicis īrēt un braukt ar lūzni. Bet ok, man mocis  - tūlīt vasara, baudīšu šo prieciņu ;)