Sveiciens visiem!

Šajā forumā līdz šim biju "klīstošais klusētājs", bet "ULI dienasgrāmata" iedvesmoja padalīties arī ar savu pieredzi. Pavisam īsi par mani - 30 gadi, sieviete, ir maģistra grāds ekonomikā un vadībzinātnēs (heh, vienīgais ieguvums no tā gan bija doma "klau, bet es taču arī varu kaut ko darīt ar akcijām!" - kaut kādas teorētiskas lietas saistībā ar investīcijām mums parādīja, bet jāatzīst, ka dzīvē nekas no tā netiek lietots - un stipri šaubos, ka citi buras cauri tām formulām un tūkstošrindu Excel failiem). Toties atsevišķi kursi radīja interesi par akcijām un investīcijām kopumā. Bet tas bija salīdzinoši nesen. 

Vēsture

Par attiecībām ar naudu - tā kā viena no pirmajām darba pieredzēm/uzņēmējdarbības pieredzēm (ap 24 gadu vecumu, svaigi pēc bakalaura) beidzās ar pamatīgu mācību un tiem laikiem lielākām finanšu saistībām, fiksi vien iemācījos tērēt pašu minimumu un strādāt melnu muti. Kopumā gan jāsaka, ka ne ģimenes, ne draugu lokā neviens ar uzkrāšanu un ieguldījumiem neaizrāvās, bija nauda - tērēja. Finansiāli atgūstoties, brīdi padzīvoju uz zaļāka zara un sāku meklēt iespējas ieguldīt - tajā laikā vienkārši disciplinēti atliku naudu uzkrājumiem, bet investīciju produktus neizmantoju. Tā kā izpratnes trūka un tolaik biju konservatīvāka attiecībā uz risku - 

1. 26 gadu vecumā noslēdzu uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu. Tagad varu uzsist uz pleca pati sev, jo jūlijā varēšu saņemt ap 5000 eiro - tiesa, tikai gadījumā, ja akciju tirgus neizdarīs kaut ko brīnumainu. Ja brīnumi būs, nāksies pagaidīt, lai situācija stabilizējas. Ko novērtēju: regulāras iemaksas padara dzīvi vienkāršu, nav iespējas FOMO reakcijai, naudai tik vienkārši netiec klāt. Kur nedaudz iegrābos: sākumā izvēlējos konservatīvākus plānus, kas deva mazāku ienesīgumu, bija bail no riska vairāk nekā tagad. Šobrīd, papildus ikgadējai IIN atmaksai, ar visām nebūt ne mazajām komisijām gaidāma arī pāris simtu eiro peļņa. Beidzoties šim līgumam, noslēgšu jaunu. 

2. 27 gadu vecumā sāku ieguldīt vienā no P2P platformām - ar 10%-12% ienesīgumu, centi krājās kopā un sāka veidot eiro, kas sāka ripot desmitos un simtos. Ko novērtēju: stabilitāti, nav iespējas piedzīvot FOMO, regulāras iemaksas disciplinē. Kur iegrābos: kļuvu alkatīgāka, sāku gribēt 14%-16%, ieguldot aizdevumos ar valūtas piesaisti un vienā no EUR/RUB krīzēm zaudēju lielu daļu peļņas. Pērkot NĪ, izņēmu lielāko daļu ieguldītā, šobrīd lēnām lieku atpakaļ. Patīk tas, ka nauda nav deguna priekšā ikdienā, bet pie vajadzības pāris dienās var izņemt. 

3. 27 gadu vecumā - maģistra studiju laikā - sāku pirkt atsevišķas akcijas Baltijas biržā. 2018. gada 2. janvārī tika nopirktas pirmās Madara Cosmetics akcijas - 30@7,5. 2018. gadā nopirku arī SAF, Olainfarm, Auga, Šiauliu, Tallink, Latvijas Gāzi, Tallina Kaubamaja, Silvano, Ekspress un vēl Madaru. To gadu pabeidzu ar treknu -629,21, dividendēs saņēmu 24,89 EUR. Dūšu nezaudēju, turpināju turēt esošās un pirkt klāt. Primāri meklēju dividendes maksājošus uzņēmumus, Madara Cosmetics gan bija no sērijas "bet man patīk!" - un labi, ka tā, jo tā šobrīd ir visrezultatīvākā (16.04.2021 - cena 21,4). Ko būtu darījusi savādāk? Nemetusi naudu tirgū janvāra sākumā, nebūtu mēģinājusi diversificēt savus 3500 EUR tik briesmīgi - Silvano un Ekspress vēl aizvien sarkanajā. Nebūtu ķērusi nazi ar SAF un Olainfarm. Un iemācījos nekad nepirkt akcijas par tirgus cenu - nopirku Auga Group pašā cenas pīķī. 2019. gada rezultāti bija -661,77 (es zinu, esmu meistars), dividendēs saņemti 181,17 EUR. Šo to piepirku klāt, neko nepārdevu. 2020. gada rezultāti +1182,8, dividendēs saņemti 159,24 EUR. Marta pandēmijas krīzē piepirku Madara Cosmetics, Latvijas Gāzi, Tallina Kaubamaja, Šiauliu bankas. Nāca klāt vēl pāris sīkumi - Coop, INVL Baltic Real Estate. 2021. gads pagaidām Baltijas akcijās sācies ļoti skaisti, bet pāragri runāt par iespējamajiem rezultātiem. 

4. Pērkot NĪ, bankā labāku procentlikmi varēja saņemt klienti, kuri pie viņiem tur sava 3. pensiju līmeņa uzkrājumus. 30 gadu vecumā noslēdzu līgumu un sāku veikt iemaksas. Droši vien būtu bijis prātīgāk sākt to darīt laicīgi, bet mierinu sevi ar to, ka 30 nav 45, kad liela daļa sāk domāt par pensijas vecumu. 

5. 2020. gada nogalē sāku veikt iemaksas bankas piedāvātajos indeksu fondos, šogad klāt paņēmu vairākus ilgtspējīgos indeksu fondus. Atkal jau - būtu bijis labi sākt to darīt ātrāk, bet ko nu vairs. 

6. Šī gada sākumā sāku meklēt iespēju ieguldīt ASV/pasaules tirgū bez zvērīgām komisijām, atradu brokeri. Pirmās nedēļas bija skaistas, likās, ka tas nekad nebeigsies - small caps ar saviem desmitu procentu lēcieniem gāja uz urrā. Un tad tas beidzās, šobrīd tur esmu mīnusā, saprotu, ka pārāk lielu daļu esmu ieguldījusi growth akcijās, gaidu izmaiņas tirgū. Mācos atkal no kļūdām, jātiek galā ar savu FOMO un jāturpina darīt tas, ko darīju iepriekš - disciplinēti ieguldīt noteiktu % noteiktā lietā, tirgū naudu liet spaiņiem tikai tad, kad ir tiešām liela krīze. Citādi mēģinu mazināt vidējo cenu jau nedēļas trīs vismaz - un ne gala, ne malas pagaidām. 

Vērtējot šobrīd izdarīto, savas psiholoģiskās īpatnības un tuvāko gadu mērķus, jāatzīst, ka ir daudz lietu, pie kā vajadzētu piestrādāt. Ne velti manos tekstos parādās tik daudz "FOMO" un "disciplīnas". Bailes no riska ir mazākas nekā bailes palaist garām peļņu - pat nezinu, kur man tas radies, bet jūtu, ka tā ir problēma. Jāizmanto stop loss/limit loss ASV akcijās, jātiek vaļā no tām Baltijas akcijām, kas jau vairākus gadus manī neizraisa sajūsmu. Jātur kontā pietiekami daudz naudas, lai var nopirkt to, kas man joprojām izraisa sajūsmu - kad cena ir laba.  Jāiegulda lielāks % indeksu fondos. Kopumā jāmeklē papildus investīciju iespējas - bez akcijām. Jāiemācās nesēdēt kantainām acīm pie ASV akcijām, skatoties, kā līnija šaujas uz augšu un leju.  Jāņem peļņa, kad ir ko ņemt, jātiek vaļā no kļūdām ātrāk, pat ja ar mīnusiem. Ar to pēdējo iet īpaši grūti. 

Ar interesi izlasīju. Ir protams daži jautājumi, bet lai jau paliek, vēlāk.

Sieviete un aktīva investore?  Tas ir neparasts gadījums.. tikpat unikāls kā brīžos, kad daiļā dzimuma pārstāve sēžas uz moča... bet lai kā arī nebūtu, veiksmi investīcijās 

Jautājums - kāpēc sievietes tik reti investē naudu? Cik esmu apmeklējis akcionāru sapulces, klātienes seminārus un vienkārši tikšanās... nospiedošais vairākums ir stiprais dzimums.

Paldies! 

Madara, laipni lūgta pulciņā!

No aprakstiem par pieredzi redzu līdzību ar savām sākotnējām ieguldījumu gaitām. Un arī par līdzcilvēku ieguldījumiem - tieši tā pati aina, ka cilvēki neuzkrāj, bet tērē. Nu nav ieguldījumu un uzkrāšanas kultūra Latvijā attīstīta...

@Lauvinsh paldies! 

Protams, neesmu specs, bet domāju, ka Auseklīši un vairākas valūtas maiņas/krahi lielai daļai manu vecāku paaudzes cilvēku iedzinuši akūtu nepatiku pret domu par ieguldīšanu tajā, ko nevar aptaustīt vai momentā pārvērst taustāmā labumā. Un domāšanas veids tiek nodots tālāk - gribētos domāt, ka mana paaudze tajā ziņā būtiski atšķiras, bet laikam velti cerēts. Skatoties uz situāciju Igaunijā, jācer, ka pozitīvas izmaiņas finanšu pratībā tuvāko gadu laikā sasniegs arī Latviju.

lai pelnītu akcijās, nevajag profesora vai maģistra grādu. Man piemēram pietiek, ja paklausos kādi vēji šodien svilpo uz Mēness. Ķipa paisums/bēgums pie mums.

Kaustin, nejauc terminus. pelnīt un saglabāt. Bez zināšanām nopelnīt nevar, nemaz nerunājot par finanšu tirgiem. Lai pelnītu, ir jāmācās, jābūt zināšanām un iemaņām. Par līdzekļu saglabāšanu ieguldot tos finanšu tirgos, kuri nopelnīti izmantojot zināšanas savā pamatprofesijā, pilnīgi cits stāsts. Labāk pastāsti, cik ar Valmieru, uz apvējoto mēnesi skatoties, nopelnīji ar savām bezmaksas akcijām?

Vēl nedaudz par "vēsturi" - tiesa, arī šobrīd izmantoto, Excel ir mans labākais draugs.  Tiesa, mazāk rēķināšanā, vairāk tam, lai sekotu līdzi progresam. 

Piekrītu "Uli dienasgrāmatas" diskusijā Treks teiktajam, ka daudz vērtīgāk ir runāt par reāliem cipariem, nevis teorētiskiem procentiem vai sniegt tikai daļēju informāciju. Mans mērķis ir veikt atskaiti pašai sev, saņemt kritiku/ieteikumus, varbūt kaut kas no šī arī kādam citam noderēs. 

Par reālajiem cipariem - katru gadu noteicu savu net worth mērķi (apzinos gan, ka lielai daļai tie cipari būs bērnu spēles, bet - hei - tāpēc jau pieskaitu sevi pie iesācējiem). Jāsaka gan, ka NĪ, kolekcijas priekšmeti, auto, 2. pensiju līmenis utml. šajā netiek skaitīti. Ikmēneša ienākumi nav tūkstošos, bet investīcijām tiek novirzīts liels ienākumu procents. Mērķi ar nodomu bija ambiciozi, arī tos nesasniedzot, ieguvums būtu būtiski lielāks nekā nosakot vieglāk sasniedzamus mērķus.

2018. gada mērķis bija 7000 EUR, beigās tomēr pietrūka ap 1000;

2019. gadā mērķis bija 12 000 EUR, līdz mērķa sasniegšanai pietrūka 1300; 

2020. gada mērķis bija 16 000 EUR, ar visu NĪ pirmo iemaksu mērķi izdevās sasniegt un pārsniegt (+1600).

2021. gada mērķis ir 20 000 EUR, šobrīd veicas ļoti labi - ar visu ieberzienu ASV small caps mērķa sasniegšanai pietrūkst tikai 2000 EUR un vēl pat aprīlis nav pagājis. Protams, risks svārstībām un krīzēm, bet kopumā jūtos cerīgi, ka šogad mērķi izdosies būtiski pārsniegt un nākamo noteikt ambiciozāku. 

es jau savu Valmieru pārdevu, kad cena bija virs 1EUR, tagad tanī tirgū uzjautrinos. Vismaz kaut kā jāizklaidējas.........Hermanim

MadaraZ, tā kā skatos Jums jau ir pieredze ar vērtspapīriem, tad varu piebilst Jūsu zināšanām(16:1, ka veiksmīgām spekulācijām( augsti izglītoti cilvēki to maskē zem vārda treidings, bet pēc būtības tas vien tas pats ir, bet tagad ne par terminiem) "daļējas informācijas sniegšana" veiksmīgi palīdz, ko tikko nodemonstrēju ar igauņu akcijām. Neteikšu, ka esmu gudrākais, bet arī es joprojām mācos: mūžu dzīvo mūžu mācies.

Sevi drīzāk gribētu uzskatīt par ilgtermiņa ieguldītāju, diemžēl atkāpe no tā šī gada februārī-martā lika saprast, ka ja arī rodas noskaņojums veikt darījumus ar spekulatīvākām akcijām, nevar skriet ar pieri sienā uz pilnu banku.  Pārāk liels procents tagad ir iestrēdzis un gaida labākus laikus. 

Par izglītību - doma nebija to uzsvērt kā baigo priekšrocību - jāatzīst, ka, visdrīzāk, arī bez tās būtu nonākusi līdz ieguldīšanai. Iespējams gan - vēlāk vai citā formā. 

Par "mūžu dzīvo, mūžu mācies" nevaru nepiekrist, diemžēl vislabāk iemācīties sanāk tieši uz savas ādas. 

Par "savu ādu" runājot - mans 2021. gada 1. ceturksnis. 

Janvāra beigās atradu brokeri, kas par saprātīgu komisiju piedāvā ES rezidentiem ieguldīt ASV un Kanādas akcijās. Sākotnēji manas domas bija ļoti labas un pareizas - uztaisīju vairākus "pīrāgus" ar indeksu fondiem, large cap akcijām un pamazām liku iekšā. Un tad mani apbūra small caps un pat OTC, īpaši MJ akcijas, kas auga uz nebēdu. Izdarīju to pašu, ko 2018. gadā ar Baltijas akcijām - pārāk īsā laika periodā iegrūdu pārāk lielu summu. Indeksu fondi palika neinteresanti, jo kas gan interesants var būt dažos procentus, ja small caps lēkāja pa desmitiem procentu. Mana lielākā sāpe - nepiefiksēju peļņu akcijai, kura uzskrēja 400% un tagad dzīvoju ar -10%.  Kauns pat minēt tikeri. Mana ASV portfeļa augstākais punkts bija 12. februārī (+83,69%) un zemākais (ha, līdz šim, vēl daudz laika aizbraukt mīnusos) - ir šodien (-29,40%). Un tas viss mazāk nekā 3 mēnešos. Tā kā izsēdēju mīnusus divus gadus arī ar Baltijas akcijām, šis matus plēst neliek, vien nobrīnīties par to, kāpēc uz viena un tā paša grābekļa uzkāpu divreiz. Apzinos, ka šoreiz tas tiešām bija (un ir) kazino un nevar mest labu naudu pakaļ sliktai, tāpēc turpmāk koncentrēšos uz citām lietām, nevis mēģināšu nodzīt vidējo lejā. Protams, saprotu, ka vajadzēja izmantot stop loss, bet nu jau par vēlu. 

P2P viss ir kārtībā, viss notiek kā līdz šim. Ar uzkrājumiem švakāk, dzenoties pakaļ "lielajai peļņai" ASV esmu iegrābusies pārāk dziļi neaizskaramajās rezervēs, jo visu laiku likās, ka tāds "dip" cenā vien ir. Ne vella.  

Šogad pirmo reizi sāku pārdot Baltijas akcijas - kopš 2018. gada biju tikai pirkusi. Nedaudz pārdevu MDARA (laikam jau tie zaudētie 400% sāpēja, gribējās šeit piefiksēt ~200%), nedaudz Gāzi. Nožēloju, ka pārdevu Coop "pa lēto", tas pats ar SAUNA - bet kurš tad varēja paredzēt, ka cena ies vertikāli augšā. Peļņa ir peļņa, bet ja vienu reizi esi redzējis +400%, liekas, ka esi sabojāts uz mūžu.  

Mjā, ir divas problēmas, kas patiesībā ir viena - alkatība, kad cena lido un bažas pavisam palikt bez peļņas, kad cena iet uz leju. Ar "normālajām" akcijām ar šo sanāk saskarties mazāk, bet spekulatīvās ir... nu, ļoti spekulatīvas.  

MadaraZ variet pat nesatraukties par zaudējumiem, jo pat 400% ir sīkumi salīdzinot ar to, ja Tavs( Jūsu) uzņēmums bankrotē un izkūp gaisā viss Jūsu kapitāls. Tā ka redziet notiek arī tādas jaukas lietas.

Vajag saprast, ko dari/kapēc dari... Investēšana patiešām neprasa augstāko matemātiku, nav raķešzinātne. Manā gadījumā strādā visvienkāršākās shēmas, kaut gan zināt mazliet kaut ko vajag. Un lai turētu akciju man personīgi vajag saņemt dividendes, tad es to psiholoģiski labāk saprotu.

Investējotes dodu divus resursus akcijām - viens ir LAIKS, kas visiem mums ir terminēts tikai ar nezināmu apjomu; otrs NAUDA, kas arī ir terminēts lielums, bet kurš no resursiem ir svarīgākais? Un vērtīgākais? Bet - labāk kaut ko nenopelnīt, nekā uzņemoties pārmērīgu risku pazaudēt. Zaudējumi var diezgan spēcīgi graut psihi.

Kopš atmetu spekulēšanu, viss ar tirgiem nostājās diezgan labā situācijā. Protams, pirms gada jau nebija neko rožaini, jo sevišķi, kad man viens paziņa citā foruma paziņa pilnā nopietnībā bilda - un ja nu patiešām viss beidzās? Tomēr arī tad atcerējos Bafeta teikto, kad asinis līst, ir laiks investēt, aptuveni, vai kad citi baidās, ir laiks ieguldīt  - un otrādi, kad valda eiforija, jāsāk uzmanīties.

Piebildīšu, ka stopus nelietoju, jo, 99% investīciju ir dividenžu akcijās, un pirktas ar domu - uz mūžu. Pašreiz mērķis ir sasniegt līmeni, kad dividendes nosedz manus ikmēneša izdevumus (ASV akcijas parasti maksā naudu reizi ceturksnī) - un pašas par sevi ir lielisks indikātors vai kompānija ir vesela - piem. pašlaik lauzu galvu par HAS, kas jau vairāk kā 12 mēnešus nav palielinājis dividendi un ir signāls, ka kaut kas gluži nav kārtībā. Mazliet bardacīgi, bet kaut kā tā

Ir vēls un galva nav vairs tik moža kā pēcpusdienā. Varbūt tāpēc īsti neizprotu:

16.04.2021 16:18 ir rakstīts, ka “2018. gada mērķis bija 7000 EUR, beigās tomēr pietrūka ap 1000” . Kā to saprast? Tas ir kas? Ne jau peļņa, jo 16.04.2012 12:36 iepriekš tiek rakstīts, ka “To gadu pabeidzu ar treknu -629,21,”

16.04.2021 16:18 ir rakstīts, ka “2019. gadā mērķis bija 12 000 EUR, līdz mērķa sasniegšanai pietrūka 1300”. 16.04.2012 12:36 iepriekš tiek rakstīts, ka “2019. gada rezultāti bija -661,77”

Es no konteksta saprotu, ka tas ir nesasniegtais investīciju apjoms

@Ziemeļnieks - neprecīzi izteicos - gada mērķis savai "net worth" bija 7000, sasniegts 6000, t.i., līdz mērķim pietrūka 1000. "-629,21" bija "papīra zaudējumi" akcijās. 

@Treks - par laimi vai nelaimi, pagaidām bijuši tikai "papīra zaudējumi", saprotu gan, ka daudz jēdzīgāk būtu zaudētājus atmest uzreiz un strādāt ar līdzekļiem kaut kur citur, bet vēl uz to neesmu saņēmusies - tajā ziņā laikam vairāk psiholoģiski jāsagatavojas. Vai vienkārši jānorij krupītis, jāaiztaisa acis un tā "sell" poga jānospiež. Par psihes graušanu - man laikam nāca par labu tas, ka no sākuma pasēdēju mīnusos savas neapdomības un impulsivitātes dēļ - un pēc pāris gadiem varu vairāk novērtēt minēto resursu "Laiks" - ar domu, ka - ja nenopērc galīgu čau, ar laiku viss sakārtosies, pat ja esi mīnusos sākumā. Īpaši, ja saņem dividendes - tas tiešām ir psiholoģiski vieglāk. Plus vēl domas par sevi nesakāpa debesīs, drīzāk pat otrādi - bet nelika mest plinti krūmos, drīzāk meklēt veidus, kā savas izredzes uzlabot. Lasīju Uli dienasgrāmatu un brīnījos - kā var ar vēsu prātu vairākas reizes pārdot visu ar mīnusiem un sākt no jauna. "Akcijas taču iet tikai uz augšu!" 

Rūdīta ar mīnusiem () pirms gada dažu nedēļu laikā akcijās sametu visu brīvo naudu, kas bija pieejama - un šobrīd priecājos, ka to izdarīju. Tiku pie Gāzes pa 9,2, Madaras pa 7,2-7,3, Šiauliu pa 0,289-0,34. Cena atgriezusies un pat pārsniegusi pirmskrīzes periodu. Citās foruma sadaļās lasīju, ka daļa 2020. gada martā izgājusi un plāno atgriezties tikai 2022. gadā - interesanti, kā viņiem iet un vai turas pie sava plāna. 

Doma par dividenžu akcijām kā pasīvajiem ienākumiem arī bija mērķis, sākot darboties biržā, pagaidām gan tie apjomi ir niecīgi. Tāpat patīkami.  

No spekulatīvajām pamazām taisīšos vaļā, atstājot nelielu daļu uzņēmumu, kuru izaugsmei tiešām ticu un ilgtermiņa tendences ir labvēlīgas. Vakar gan mans "prieks un acuraugs" - kurai nepaņēmu 400% peļņu - palecās par 35% (un esmu +25%, ārā no mīnusiem), redzēs, kas būs pirmdien - otru reizi tādu kļūdu nepieļaušu. Ja šo lasa kāds iesācējs (pagaidām komentē tikai speci, gribētos dzirdēt pieredzi kādam, kurš arī sācis salīdzinoši nesen) - šis ir tiešām ļoti riskants pasākums, kur lielāka opcija ir palikt bez biksēm nekā ar vairāku simtu peļņu. Man vienkārši paveicās ar to, ka iepirku pirms pumpēšanas smagā formā.  

Tā kā man pašam Baltijā pieder tikai daži tūkstoši Šauļu bankas, tad par šo dīķi man nav nekādu saprātīgu domu. Šauļos ieguldījos pēc Ventspils naftas atpirkuma - diezgan daudzus gadus atpakaļ. Kopā ar saņemtajām akcijām dividendēs esmu ļoti apmierināts. Pamatmasā investēju Kanādas un US tirgos, caur ADR ir arī mazliet Shell un viena Brazīļu kompānija, bet nu no visa 99% maksā dividendes - un te dažas atziņas - pirmkārt, ja investē tik daudz, ka dividendes atļauj dzīvot, tad jāseko tikai kompāniju stāvoklim, lai viņas ir dzīvotspējīgas, un pelna to naudu - kāda starpība, cik viņa maksā? Ja kompānijām nerūk tirgi, ir attīstības vektors - tad agrāk vai vēlāk kompāniju cena atgriezīsies normālos līmeņos. Ko vismaz es ļoti pamanīju pēdējo 12 mēnešu laikā. Brīdī, kad man bija nelabi no visa tā, kas notika ar pagājuša gada pavasara sabrukumu, es tomēr piespiedos un ieguldīju, kaut gan patiesībā man gribējās būt tālu tālu prom no tā visa.. Tur rezultāti arī ir labi.

Čau, Madar. Esmu Andris, RTU bakalaura students, IEVF. Sāku tirgoties kaut kur 16./17 gadā,  kad mani crypto tirgū ieveda brālis, kuram jau viss bij pieriebies un viņš izdomāja izstāties, pievērsties pamatnozarei. Sākums man bija ļoti veiksmīgs, 17. gada beigās BTC izsita 20k un bija ATH, fiksēju pirmo peļņu, laikam 1500$. Tālāk sekoja pamatīgs kritums, par kriptovalūtam tika piemirsts, tādā veidā zaudēju ~ 500$ delisted coinos. Kaut kā tā sanāca, ka 19. gadā atkal parādījās lielā interese kaut ko nopelnīt internetā un sāku skatīties, kur un kas man ir palicis. Tā nu es kopš 19. gada tusējos pa crypto grupām un mēģinu atrast kādu potenciālu coinu, kurš varētu uzšaut. Ne vienmēr sanāk, taču kopumā nesūdzos. Kā jau laikam visiem, kas tirgo crypto, tad visveiksmīgākais ir šis gads, šogad pieaugums ir ~x4. 

Par akcijām runājot, tad es sāku tirgoties pagaišgad martā, interese jau bija sen, taču tas viss likās sarežģīti un nesasniedzami. Tad brālis uzdāvināja grāmatu "A Random walk down wall street", pats nopirku "The Intelligent Investor", parādijās ienākumi, salasijos citātiņus un sāku maukt iekšā, mēģināt. Tirgojos es jau iepriekšminētā eTo.. aplikācijā, ideja bija vienkārša - pirkt ASV smagsvarus, kurus prezidents Tramps dotēs, lai tie nenobankrotējas, biju smēlies pacietību un biju gatavs gaidīt, taču nemaz ilgi nebij jāgaida, jau maijā ņēmu lielu daļu ārā, tā kā sākās baigie lēcieni (Dažas dienas +20,30%). Tagad pievērsos Baltijas biržai, cenšos saprast kā te viss mums strādā. Kopumā esmu labā profitā, taču saprotu, ka lielākās daļas profita pamatā ir veiksme, jo uzskatu, ka akcijās saprotu diezgan maz. 

Haha, jā, visi gaidīja, kad burbulis plīsīs, kaut gan 17. gada sākumā daļēji arī plīsa, ja nemaldos, tad ~85-90% kritums bij. Baltijas akcijas skatos tikai ilgtermiņam jeb lai dividendes dabūtu. Baltija ir blakus, vieglāk visam izsekot līdzi.

Kripto nav izlutinājis ar mega %, jo tā kā sākums bija ar salīdzinoši mazām summām, tad materializēt super daudz naudas nav izdevies. Exitoju pēc situācijas, mēģinu skatīties citu viedokļus kā arī pieturos pie viedokļa, ka, ja visi uzzin par lietu x, nemēģina izprast to lietu, tad jāsāk vairāk domāt par iziešanu, vismaz daļēju. 

Kopumā vispār man palīdz tas, ka man šobrīd ir super mazi izdevumi, mans ienākums ir pabalsts, man ir daudz brīvo līdzekļu, ko var ieguldīt. Tā kā es savā galvā saprotu to, ka neieguldot šī nauda aizietu citās lietās, kas man sniegtu īslaicīgu baudu, tad jā.. pat esot mīnusos(atsevišķās akcijās/kripto) es baigi nepārdzīvoju, jo saprotu, ka neesmu zaudējis, kamēr neesmu pārdevis.

Ir bijuši gadījumi, kad pārdodu, jo liekas, ka atradu labu alternatīvu, kura augs, bet tirgum krītot krīt arī alternatīva un nobirst pāris asaras, taču kopumā.. Yolo. Mēģinu veidot portfeli, lai, kad būšu vecāks, būtu labs papildus ienākumu avots.

@Madara Sapratu par tām summām. Vispār apsveicami, ka cilvēki nolemj ieguldīt savus līdzekļus arī vērtspapīros. Ilgtermiņā jau kāpj, sliktāk ir, ja kaut kādā brīdī vajag kam citam un tas sakrīt ar tirgus krituma brīdi. Lai veicas!

@Dustij – īsti nepiekrītu tam, ka raksti “pat esot mīnusos(atsevišķās akcijās/kripto) es baigi nepārdzīvoju, jo saprotu, ka neesmu zaudējis, kamēr neesmu pārdevis”. Droši vien taču skaties savu portfeļa vērtību kādā datumā pēc tā brīža cenām. Rēķināt pēc noslēgto darījumu cenām var sev par prieku, bet tad parādās (var parādīties) problēmas ar ieņēmumu dienestu. Nezinu, vai rēķini un maksā IIN šādos gadījumos un krāj kontā mīnusus. Ja peļņa  un apgrozījums ir mazs – neviens jau neko nepētīs. Ja apgrozījums pārdodot tikai pelnošas pozīcijas būs pietiekams, par Tevi noziņos konta apgrozījuma dēļ. Ja būsi kapitāla pieauguma nodokli samaksājis – būs ok. Bet kāpēc maksāt, ja vari kaut uz vienu dienu noslēgt zaudējušo pozīciju, “kompensēt” peļņu un kaut vai nākošajā dienā iepirkt to papīru/kripto atpakaļ, ja tam tā tici? Protams tas vairāk skar “sabiedrībā zināmas personas”, vai tos kuri reiz gribēs kandidēt uz kaut vai kāda pagasta amatu. Konkurenti no “Mūsu pilsētai”  par Tevi pasūdzēsies (jo būsi saviem draugiem/nedraugiem izpļāpājies) un nesamaksāto 100 eur dēļ būs jātaisnojas. T.i. kamēr apgrozījums un “it kā” peļņa būs salīdzinoši neliels un darbosies savā “mazdārziņā”, būs ok. Ja mēģināsi pacelties “augstāk”- labāk tomēr visu daudz maz piekārtot